Dienas ziņas

Reida antirekords – 155 kilometri stundā

Dienas ziņas

Jēkabpilī attīstās brīvprātīgo kustība

Jauniešu migrācija – izaicinājumi un ieguvumi

Cēsīs spriež par jauniešu migrāciju – izaicinājumiem un ieguvumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Cēsīs notiek divu dienu seminārs par jauniešu migrāciju. Tajā piedalās gan jaunatnes lietu speciālisti, gan paši jaunieši, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju vadītāji. Seminārs ir daļa no Baltijas jūras reģiona projekta, kurā Latvija piedalās kopā ar partneriem no Lietuvas un Polijas. Drīzumā jaunatnes politikas īstenotāji publiskos ziņojumus, kuros atklās, kādas Latvijā ir jaunatnes migrācijas tendences un kā tās ietekmē darbu dažādos reģionos.

Jauniešu migrācija ietekmē darbu ar jaunatni visās pašvaldībās. Tajās vietās, kur ir plašas izglītības iespējas, piemēram, Rīgā un reģionu lielākajās pilsētās, jauniešu skaits pieaug, bet citviet jaunieši pēc pamatskolas vai vidusskolas absolvēšanas jauniešu centrus un biedrības pamet. Alūksnē, piemēram, ir vērojamas vairākas tendences: vidējās izglītības iestādes piesaista jauniešus, bet pēc tam tie aizplūst uz augstskolām, kas lielākoties jau nozīmē jauniešu migrāciju uz Valmieru vai Rīgu.

"Protams, gribas, lai tie jaunieši ir arī tajā posmā no 18-25 gadu vecumam, lai to būtu vairāk.

Bet, ja mēs skatāmies tīri mērķtiecīgi, ja jaunieši turpina studijas un izglītojas tālāk, tad tas ir lieliski," atzīst Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Inga Grizāne.

Arī Evelīna Kalniņa šobrīd no Alūksnes pārcēlusies uz Valmieru, lai mācītos Valmieras Viestura vidusskolas teātra novirziena klasē, vienlaikus nācies daļēji pamest Alūksnē iesākto un pievienoties jauniešu biedrībai “Divi krasti”.

"Mēs ar draudzeni esam atradušas Jauniešu māju Valmierā, kas ir nesen izveidojusies ar jauniešu iniciatīvu, kur jaunieši iet un dara. Un tur tiešām ļoti jauki uzņem, ir tā mājas sajūta, un tagad arī Valmiera liekas kā mājas," klāsta biedrības "Divi krasti" dalībniece Kalniņa.

To, kāda ir iekšējā migrācija, pēc datiem aprēķināt esot grūti, bet nupat veiktais pētījums, kurā sadarbojās jaunatnes lietu speciālisti visā Latvijā, parāda migrācijas tendences. Tās jaunatnes politikas plānotāji un īstenotāji kopā ar speciālistiem no Lietuvas un Polijas gatavojas apspriest septembrī gaidāmajā starptautiskajā projekta noslēguma konferencē Viļņā.

"Lielākoties Latvijā, ja runājam par migrāciju, tad [pamatojums ir] "visi aizbrauc, vai cik slikti!", bet, ja mēs skatāmies no jaunatnes jomas perspektīvas, tad patiesībā ir ļoti daudz lietas, ka mums nāk tikai par labu, piemēram, citur iegūtas pieredzes atvešana atpakaļ, vai kā kustas darbaspēks, izprast šīs lietas," saka biedrības "Jaunatnes līderu koalīcija" vadītāja Inese Šubēvica.

Līdztekus ar jautājumiem par katras valsts iekšējās migrācijas procesiem pētīti un apspriesti tiek arī temati, kas saistās ar starptautisko migrāciju. Piemēram, Cēsīs šobrīd dzīvo vairāki desmiti ķīniešu ģimeņu.

Informācijas centrā iebraucējiem secināts, ka jaunieši integrējas ātri un arī apgūst latviešu valodu, bet darbā ar viņu vecākiem gan valodas barjera izjūtama un nākas piesaistīt ķīniešu valodas tulku.

"Mēs esam organizējuši latviešu valodas kursus Cēsīs, taču tas prasmju līmenis, es neteikšu, ka tas ir zems, bet viņiem šo valodu nākas apgūt daudz ilgāk, nekā tas ir krievvalodīgajiem, jo tā problēma, ko viņi paši min, ir gramatika," teic Informācijas centra iebraucējiem reģionālā kontaktpunkta "Vidzeme" vadītāja Baiba Zalcmane.

Jaunatnes lietu speciālisti spriež, ka jānovērtē ir katrs jaunatnes darbā iesaistītais jaunietis, jo šajā vecumposmā cilvēki vēlas sagaidīt individuālu attieksmi, un nereti tikai tad no tiem var sagaidīt aktīvu darbošanos organizācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti