Cēsniece Kristīne Sprūdža nu jau divus gadus aktīvi apmeklē sabiedriskās apspriešanas par dažādiem ar novada attīstību saistītiem jautājumiem. Tomēr ne reizi vien viņai nācies sēdēt tukšā zālē, jo uz tikšanos ieradušies vien divi vai trīs iedzīvotāji.
“Ļoti labprāt izmantoju iespēju nākt ar savām idejām, nevis kā parasti virtuvē pie zupas katliem mēs visu vienmēr apspriežam," norāda Sprūdža. "Protams, ka visiem primārās rūpes ir par maizīti un sviestiņu, un tā varbūt savā ziņā ir tāda luksusa iespēja, ka tu atvēli laiku tādām lietām, par kurām ne tev maksā, ne arī tev ir varbūt kāds tiešs ieguvums," viņa piebilst.
Lai apzinātu jaunas iespējas novadnieku iesaistei pašvaldības darbā, Cēsīs norisinājās publiska tikšanās, kurā iedzīvotāji sprieda par problēmām, kas kavē sabiedrības līdzdalību.
Kā norādīja cēsnieki – bieži vien problēma ir birokrātiskā un sarežģītā valoda un apjomīgie dokumenti, kas jāizlasa, lai rastos viedoklis par konkrētu sabiedriskās apspriešanas tematu. Tāpēc arī pēdējās apspriedes par teritoriālo plānojumu un ilgtermiņa attīstības stratēģiju apmeklējuši vien daži cilvēki.
“Cilvēkiem bieži ir grūti saskatīt sevi tajā saturā. Bieži vien arī tiem, kas rīko šādas apspriešanas, ir grūti formulēt, par ko ir runa. Tā arī ir problēma," pauž cēsnieks Krišjānis Veitners.
“Es domāju, ka [cilvēkus atgrūž] sarežģītums un valoda, kādā mēs uzaicinām [viņus piedalīties]. Turklāt ir tādas jocīgas, cilvēku varbūt neskarošas – teritorijas plānojums utt. Mēs arī sapratām, ka mēs gribam taisīt tādu dokumentu kopsvilkuma - uz vienas A4 lapas izlikt tās prioritātes, un tad cilvēks vieglāk uztver," risinājumu piedāvā Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.
Vienkāršāka valoda, aktīvāka sadarbība tiešssaites vidē un iedzīvotāju foruma rīkošana - tie ir tikai daži no cēsnieku ierosinājumiem, kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību novada attīstības jautājumos un kā šo sadarbības formu iesaistītajām pusēm izvērst ērtāku un interesantāku.
