''Šīs ir atskurbtuves kameras, pareizāk sakot, atskurbtuve ar patversmi, maksimāli var uzņemt sešas personas.'' - Pašvaldības aģentūras „Sociālais dienests” pilngadīgo personu atbalsta nodaļas vadītāja Inga Kārkliņa iepazīstina ar telpām, kuras tad paredzētas atskurbināšanai:
''Naktspatversmes daļa ir šeit, šeit plānots ir 12 personām, bet pašlaik ir desmit gultas.''
Šajā pašā ēkā arī telpas nakts patversmei, skaidro Kārkliņa:
''Ieguvums ir simtprocentīgs, tāpēc ka iepriekšējā pieredze rāda, ka šie naktspatversmes klienti lielākoties ir alkohola reibumā, kas iepriekš radīja nopietnu apdraudējumu mūsu darbiniekiem, kas ir sievietes,
un viņas netika ar viņiem galā, mēs saucām pašvaldības policiju. Šajā mirklī ir tā, ka cilvēks atnāk, viņam uzreiz pārbauda alkohola sastāvu asinīs, ja viņš ir alkohola reibumā, viņš aiziet uz atskurbtuves daļu, ja skaidrā, viņš nonāk savā gultā.''
Atsevišķa telpa arī virtuvei, ir dušas un arī iespēja izmazgāt veļu. Ēka, kas tagad pielāgota gan naktspatversmes, gan atskurbtuves pakalpojumiem, atrodas blakus Cēsu klīnikai, un līdz ar to iespējama arī ātrāka veselības pārbaude cilvēkiem, kuri te nokļūst.
''Tas ir tas ieguvums, kad viņi nonāk šeit, vai nu ātrā palīdzība viņus ir apskatījusi, vai uzņemšanas nodaļā veselības stāvoklis novērtēts, un tad arī mums ir drošāk, ka viņam nav nekāds tāds veselībai bīstams stāvoklis, kaut gan meitenes ir apmācītas pirmās palīdzības sniegšanā. Mēs visi roku rokā sadarbojamies, arī par klientiem, ja kāds arī nakts patversmes sadaļā uzrodas, uzreiz sociālajam dienestam ir ziņa,'' klāsta Kārkliņa.
Jautājums par atskurbtuves ierīkošanu Cēsīs cilāts jau gadus piecpadsmit. Visvairāk šīs iestādes neesamību izjuta pašvaldības policijas darbinieki, kuriem reizēm nācās būt kā taksometra šoferiem iereibušām personām. Cēsu novada pašvaldības policijas vadītājs Mārtiņš Jēgers stāsta, ka reizēm iereibušos pat nācies vest uz Rīgas atskurbtuvi, jo tuvāk jau nevienas citas Vidzemē nebija:
''Tas bija aktuāli tieši ziemas periodā vairāk, kad viņus veda uz Rīgu; un tas, ka viņus veda uz Rīgu, manuprāt, vispār ir absurds, tās ir trīs stundas [braukšana], bet Cēsīs nav vienīgās pašvaldības policijas patruļas, plus degvielas izdevumi, plus rēķins, ko piestāda Sarkanais Krusts Rīgā, nu tātad tā diezgan jocīgi.''
Cēsu novada pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs atzīst, ka izšķirties par soli, ka pašiem jāveido atskurbtuve, mudinājis arī tas, ka iepriekš visai sliktā stāvoklī bija naktspatversmes telpas, tāpēc, domājot par patversmes izveidi, nolemts pie reizes iekārtot vietu arī atskurbināšanai:
''Apvienojot naktspatversmi un atskurbtuvi, mēs diezgan būtiski ieekonomējam uz dežuranta uz uzturēšanas izmaksām, līdz ar to tas pakalpojums kļūst tāds saprātīgāks no izmaksu viedokļa. Šobrīd mums šo uzturēšanas funkciju veic Sarkanais Krusts, mēs esam ar viņiem noslēguši līgumu, mēs tikai piegādājam klientus un viņi organizē visu tālāko procesu.''
Cēsis tagad ir vienīgā pilsēta Vidzemē, kurā ir sava atskurbtuve, bet jautājums, kurai institūcijai valsts līmenī par to būtu jāatbild, vēl arvien jau ir bez atbildes.
''Tas jautājums jau ar bārdu, valsts līmenī šis atskurbtuvju jautājums risinās visu 20–25 gadu garumā; īsti nevar atrast šai problēmai saimnieku, jo īsti neviens nevar saprast, vai saguris cilvēks ir veselības problēma, vai labklājības problēma, vai sabiedriskās kārtības problēma, vai arī pašvaldības problēma, un līdz ar to tas katliņš vēl arvien staigā no ministrijas uz ministriju,'' saka Rozenbergs.
Nākamajā gadā Cēsīs iecerēts atrisināt arī jautājumu, kā būs ar norēķināšanos ar citām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji arī nereti ir spiesti izmantot atskurbtuves pakalpojumu. Divarpus mēnešos, kopš Cēsīs ir šī iestāde, gluži tukša gan nestāv un te nācies pabūt pat kādam ārvalstu pilsonim.
