Par ceļu satiksmes drošības uzlabošanos pēc Gaujas ielas rekonstrukcijas noraizējies ir cēsnieks Jānis Sinkevičs. Viņš dzīvo Gaujas ielas asā un stāva līkuma pakājē. Virs viņa galvas ikdienu garām pabrauc vairāki tūkstoši automašīnu un sajūtas neesot visai omulīgas.
“Ir labi, ka mašīnām ir lietie diski, bet, ja automašīnai ir dekoratīvie diski, tad intereses pēc paskatieties, kas sakrāts bija. Es tos nodevu, bet šeit bija dažādi dekoratīvie diski, kuri bija nosisti uz tās kantes un lidoja lejā,” stāstīja Sinkevičs.
Automašīnu riepu dekoratīvie diski gan ir mazākais, kas ripojis lejā pa krauju. Ir bijuši daži gadījumi, kad no ceļa nobrauc un kraujā ieveļas arī automašīna. Sevišķi bīstama šī vieta ir ziemā, kā arī braucot lejā no kalna. Jānis Sinkevičs norādīja, ka vien dažus metrus tālāk, pirms Gaujas tilta, kur līkums daudz lēzenāks, aizsargbarjera gan ir uzstādīta. Tas nav saprotams arī Valsts policijai.
“Ja ir līkums ar kaut kādām nogāzēm, tad tur viennozīmīgi pēc visiem drošības parametriem ir jābūt kaut kādām norobežojošām barjerām, lai vismaz mazinātu to iespēju iebraukt tajā nogāzē,” uzskata policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa vadītājs Aldis Pāže.
Pašvaldībā skaidro, ka pilsētas teritorijā, kur maksimālais braukšanas ātrums noteikts līdz 50 kilometriem stundā, aizsargbarjera neesot obligāta. Tā kā varēja izvēlēties, pašvaldību apmierinājis projektētāju piedāvājums to aizstāt tikai ar apmali. Interesanti, ka tur, kur tā uzlikta, atļautais braukšanas ātrums arī ir 50 kilometri stundā.
Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas komunālinženieris Modris Rāviņš stāstīja, ka „agrāk šeit bija vienkārši grantēta nomale, un arī šī ielas apmale zināmā mērā vismaz vieglajam transportam noteikti ierobežo to iespēju noskriet no ceļa”.
Pašvaldībā nenoliedz, ka kādreiz šeit aizsargbarjeru varētu uzlikt, ja būs tāda nepieciešamība. Tas gan raisa jautājumu, kas tad būtu šīs nepieciešamības iemesls.
