No Cēsu Vienības laukuma dodos uz Rīgas ielu, kas tepat arī sākas. Centra daļā šī vecpilsētas šaurā ieliņa gan ar namu fasādēm, gan apstādījumiem ir viena no pilsētas vizītkartēm. Ar te satiktajiem cēsniekiem tad arī runājam par paveikto vai nepaveikto Cēsīs.
„Domāju, ka ir mainījies gan, es neko sliktu nevaru teikt. Ja neskaita, ka ir dažas ielas saremontētas, tad īpaši nekas. - Cēsīs ir riktīgs vecis, Šķenders, tas ir īstais vecis. - Ko tas īstais vecis ir izdarījis? - Nu, tak ielas saremontētas un viss kārtībā ir. Ūdensvadi, kanalizācijas, viss tiek darīts! - Man liekas, ka diezgan labi, neko nevaru sūdzēties, tā jau Cēsīs ir skaisti, puķes jau zied. Vienīgais, tās vecās būdas, tās vajag restaurēt. Kāpēc viņi tur neko nedara? Te jau centrā vēl nekas, bet, ka paiet malā, nesmuki izskatās…”
Cēsīs daudz tukšu namu
Runa ir par Cēsu vecpilsētu. Daudzas no ēkām tukšas, skatlogos uzraksti – iznomā, izīrē, pārdod. No daudzstāvu namiem jau aizvākti balkoni, lai neapdraudētu gājējus. Cēsu vecpilsētas problēmas sākās ne jau vienā dienā. Savulaik te bijušo nelielo veikaliņu likteni ietekmēja tas, ka Rīgas ielu slēdza satiksmei, domājot par kājāmgājēju ērtībām. Otrs – pilsētā strauji ienāca lielveikali. Lai risinātu vecpilsētas likteni, pašvaldība uz vairākiem diskusiju raundiem aicināja gan iedzīvotājus, gan šejienes uzņēmējus. Tekstilmāksliniece Dagnija Kupče, kurai te atrodas aušanas studija, atzīst - sāp sirds par vecpilsētu: „ Ļoti maz, kas ir mainījies, skatlogi gaišāki nekļūst, viņa kļūst aizvien drausmīgāka un, ja tā ir galvenā tūrisma iela pašā pilsētas centrā, tad tur vajadzēja celties kājās visiem! Ja mēs reklamējam, ka Cēsis ir tūrisma un kultūras pilsēta, nu, tad mīļie, nepietiek tikai ar skaisti atjaunotu pili un muzeju, tad ir tā infrastruktūra, kas ir ārpus tās pils, arī tā ir jāsakopj.”
Novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders stāsta, ka galvenā problēma ir tā, ka šie vecie nami ir privātīpašumi, un pašvaldībai nav daudz sviru, lai ietekmētu.
"Ja īpašnieki neapkopj savus īpašumus, tā procedūra ir smaga un gara, kaut vai slavenā pienotava,- iedzīvotāji nāk un saka, kāpēc pašvaldība nerīkojas, bet noteiktajā likuma kārtībā mēs esam pat nožogojumu uzstādījuši un tur ir neskaitāmas sankcijas, sodi, dažos pat ir administratīvās lietas, un tie procesi ir gari. Pašvaldībai vēl ir iespēja iegādāties šos īpašumus, bet jautājums, ko ar tiem varētu darīt, ja viņi nav funkciju nodrošināšanai nepieciešami?”
Nodokļos piemēro niecīgas atlaides
Tā jau gluži nav, ka pašvaldība nebūtu meklējusi risinājumus, viens no tiem ir, lai mēģinātu samazināt īpašniekiem nodokļu slogu. „Runājam ar uzņēmējiem, kādā veidā varētu nomas maksas samazināt un, protams, vecpilsētas sadaļā mums ir izveidota nodokļu atlaižu politika, ko var pašvaldība darīt par nekustamā īpašuma nodokli, ja īpašnieks iegulda sava īpašuma sakārtošanā, kādi varētu būt atvieglojumi,” saka Šķenders.
Taču viena no namu īpašnieka pilnvarotajām personām - Līga Dzemido - atzīst, ka vēl jūtamas izmaiņas nav. „Reāli es nejūtu to, un arī tad, kad faktiski pilsētas dome teica, ka piemēros visādas atlaides, tad tās ir smieklīgas. Pagaidām es nejūtu, ka kaut kas būtu mainījies. Rēķināsim tā, ja šī māja un 900 lati ir jāmaksā nodokļos, tad naudas, lai to sakoptu, jau nepaliek. Tātad, ja būs mazāki nodokļi, tad arī vairāk varēs ieguldīt vides sakopšanā.”
Savukārt Dagnija Kupče vērtē, ka viena no galvenajām problēmām tomēr ir dialoga trūkums: „Tam ir jābūt kopējam dialogam, un ir jābūt sapratnei, ko vēlas uzņēmēji Cēsīs, ko vēlās tūrists un ko vēlas pašvaldība. Es uzskatu, ka pēdējos gados šī te dialoga nav.”
Viens gan, ko Cēsīm nevar pārmest - sakoptība valda jaunās pils apkaimē un pilsētas parkos, kaut gan paši cēsnieki tik optimistiski nav, vērtējot kopainu pilsētā. Te savs viedoklis ir arī Cēsu novada laikraksta „Druva” redaktorei Andrai Gaņģei: „Pilsētas centrā ir tādas labas lietas, kas ir sakārtotas, - koncertzāle būs, ir tā lielā skaistā pils, kas restaurēta, skaistie parki, ir labi sakārtotas ielas, bet ir tādi baltie, pareizāk sakot, melnie plankumi, nu, tas ir stadions. Tur kaut kādi izteikumi ir bijuši, ka varētu kaut ko darīt, bet tā joprojām nav Cēsīs. Nu, par stadionu to nosaukt nevar. Iebraucēji pilsētu vērtē pēc centra un, ja viņš iet caur centru un redz tādus tukšus laukumus, redz tādu kā Rīgas ielu, kur kādreiz ir bijušas skaistas ēkas, kas tagad velk uz postažu, tad viņam rodas sajūta, ka te tai pilsētā nekā nav, bet tā jau nav!”
Bet, turpinot sarunas uz Rīgas ielas ar iedzīvotājiem, izskan vēl kādas Cēsīm aktuālās problēmas. „Cēsis tukšas, vasarā vēl kaut kas, Cēsis jau skaista pilsēta, bet dilst, arī cilvēku vairs nav. - Manā skatījumā nekas ar rūpniecību un ražošanu nenotiek, absolūti, ja neskaita, ka jaunais alus brūzis uztaisīts, tad vairāk nekas arī nav. Ir tik daudz pamestas telpas, kuras vajadzētu atjaunot, ražošanu par jaunu kaut kādu taisīt. Tā pati autoremonta rūpnīca, milzīga teritorija, tur viss brūk kopā.”
Juanā deputātu sasaukuma uzdevums - attīstīt uzņēmējdarbību
Domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, kurš vairs šajās pašvaldību vēlēšanās nekandidē, atzīst, uzņēmējdarbība būs jautājums, kas jārisina būs arī jaunajam sasaukumam: „Es ļoti ceru, ka nākošajā sasaukumā arī valsts mērogā būs iespēja uzņēmējdarbībai un arī infrastruktūrai, kas saistās ar uzņēmējdarbību, būs pieejami līdzekļi. Mēs esam šajā laikā no uzņēmējiem gana daudz pārmetumus saņēmuši, ka tās ielas, kas saistās ar uzņēmējiem, tie nodrošinājumi gana maz tiek atbalstīti no pašvaldības. Bet, ja tas ir jādara tikai pašvaldībām, bez kādas atbalsta programmas, tad tas no tās naudiņas, ko var izdarīt no budžeta, ir pārāk maz.”
Kaut runājot par vecpilsētu, izskanēja atziņa, ka īsti nav veidojusies komunikācija ar iedzīvotājiem. Šo pašu problēmu laikraksta „Druva” redaktore Andra Gaņģe min saistībā arī ar izglītības jomu. Bet nenoliedzami, tajā Cēsīs paveikts ir pat ļoti daudz:”Cēsīs ir ļoti augsta izglītības kvalitāte, ir uzcelta jauna pamatskola, šinī sasaukumā uzcēla jaunu bērnudārzu, ir arī tas nākotnes redzējums, Cēsu pašvaldība ir pārņēmusi 4. profesionāli tehnisko skolu, ir domāts par Cēsu mūzikas vidusskolu, kurai ir paredzēta vieta jaunajā koncertzālē. Tai pašā laikā šogad bija liels skandāls par Cēsu Pastariņa sākumskolu. Visā šajā izglītības koncepcijā bija plānots, ka Pastariņa skolā varētu pārvietoties citas mācību iestādes, savukārt, Pastariņa skolu integrētu kādā no pamatskolām.”
Skandāls ap Pastariņa skolu
Pastariņa skolas skandāls, var teikt, ka bija tāds skaļākais iedzīvotāju protests pret šīs pilsētā iecienītās mācību iestādes reorganizāciju, skolas aizstāvībai decembrī iedzīvotāji pulcējās pat piketā: – „Mēra kungs, pirms trim gadiem bija tāda partija kā tautas partija un jums žurnāliste bija uzdevusi jautājumu, vai visas skolas tiks saglabātas, un jūs atbildējāt, ka ne viena skola netiks slēgta! Pirms trim gadiem! Tagad Tautas partija ir aizsaulē un turam pie vārda arī tagad! - Bet es atvainojos - trijos gados ir mainījusies situācija visā pasaulē! Situācija mainās un mainās arī dzīve!”
Andra Gaņģe vērtē, protams, laikā, kad sarūk skolēnu skaits, neizbēgami kādām pārmaiņām ir jāseko, bet tad tam vispirms ir jābūt dialogam ar iedzīvotājiem un pedagogiem: „Protams, būs nepieciešamas kādas pārbīdes šajā jomā, bet acīmredzot, tas nebija tālredzīgi domāts, tas nebija tālredzīgi gatavots, nebija pietiekami skaidrots vecākiem, pedagogiem, nebija skaidrotas nākotnes iespējas.”
Sakārtota siltumapgāde
Bet pie paveiktajiem darbiem, kas ir ar plus zīmi, Andra Gaņģe min siltumapgādes jomas sakārtošanu: „Iepriekšējos gados pašvaldībai bija tāda nostāja – viss maksā tik, cik maksā, cēsniekiem ir kārtīgi jāmaksā un jāsiltina nami un tad būs mazākas siltuma izmaksas, un šķiet, tikai šinī sasaukumā bija tas pagrieziens, ka vaina ir arī siltumražotājā, tika atrasts jauns siltumražotājs, kas ir gatavs investēt un ir investējis, un tagad pavasarī tika nodota jauna katlumāja.”
Cēsīs bija viens no valstī augstākajiem siltumtarifiem, tagad pēc siltumtrašu rekonstrukcijas un jaunās katlu mājas uzcelšanas Cēsu siltumtīklu valdes priekšsēdētājs Ēriks Timpars sola, ka būs ekonomija un to jutīs arī iedzīvotāju maki: „ Tad, kad mēs sākām strādāt, Cēsīs bija 26 procenti siltuma zudumi, šodien mēs esam panākuši 18, kas ir ļoti ievērojami, naudas izteiksmē tas ir apmēram 100 tūkstoši lati gadā ietaupījums.”
Nevar nepieminēt kultūras dzīvi - ikvasaras mākslas festivāls jau ir kļuvis par notikumu kultūras jomā ne tikai Vidzemes, bet arī Latvijas kontekstā, tagad Cēsīs top vērienīgā Vidzemes koncertzāle. Taču Cēsu novads nav tikai pilsēta, tas ir arī Vaives pagasts. Kā stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalns, tad, veidojot novadu, bija ilgas diskusijas, kas tajā ietilps, un sanāca tā, ka Cēsu novads ir savā ziņā viens no retajiem, kur apvienota pilsēta ar tikai vienu lauku pagastu. Šobrīd gan Vaivē arī nenoliedz, ka ir arī ieguvumi no šīm negribētajām laulībām. Taču lauku pagastā reizumis nosāp gan tas, ka pilsēta jau laukus īsti neizprot, bet visvairāk jau par to, ka savu pārstāvniecību pašvaldībā jau tikpat neiegūt.
Bet saistībā ar vēlēšanām Cēsīs izšķirsies arī jautājums - kam turpmāk piederēs pilsētas atslēgas? Jo atšķirībā no citām Vidzemes pilsētām un novadiem, kur pamatā kandidē jau esošie to vadītāji, Cēsu pilsētas mērs Gints Šķenders pašvaldībā darbu vairs neturpinās. „Ja vari just, ka varbūt kaut kā savādāk un labāk, un laiks tomēr pagājis jau ir, izmaiņām jābūt ir! Jā, paaudžu maiņai ir jānotiek!” saka Šķenders.
Pagājušajās vēlēšanās, kaut startēja 8 saraksti, domē dominējošais pārsvars bija Tautas partijai. No vienas puses, tagad tas nozīmē bijušās Tautas partijas ēras beigas Cēsīs, no otras - paliek daudzas iestrādnes lielos projektos, kuros atbildība būs jāpārņem nu jau jaunajiem pilsētas saimniekiem.
Šajās vēlēšanās Cēsu novadā sevi pieteikuši 6 saraksti.
