Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā arī šoruden var teikt, ka ir paplašinājusies karte ar vietām, no kurām šurp mācīties devušies jaunieši. Trīs desmitās klases skolnieces – Samanta, Ginta un Lauma uz Cēsīm brauc no Straupes, Trikātas un Līgatnes. Jāpiebilst, ka Līgatnē jau ir arī sava vidusskola.
''Līgatnē, man šķiet, ka nav tā labākā skola, tāpēc
es braucu uz Cēsīm, es domāju, ka te labāk iemāca, domāju, ka te es dabūšu labākas zināšanas,''
sarunā saka jaunietes. ''Iepatikās Cēsis, un šeit ir ļoti jauki pasniedzēji, ļoti jauki šeit. - Cēsis tāpēc, ka Stalbē nav tādas iespējas, bet ģimnāzija paliek ģimnāzija; tas ir pēc maniem uzskatiem, ka ģimnāzijā tomēr vairāk ieliek zināšanas nekā parastā vidusskolā, ir varbūt vairāk stundu, novirzienu. Piemēram, es šobrīd eju valodas novirzienā, kur es varu mācīties trešo valodu, lielākas iespējas iet uz tiem pulciņiem, kas ir ārpus skolas, piemēram, tas pats florbols, kur var jaunieši iet florbolā pēc stundām.''
To, ka viens no izvēles kritērijiem par labu pilsētai ir plašāka interešu izglītības un pulciņu pieejamība, uzsver arī ģimnāzijas direktores vietniece Līga Pikse-Zvirbule. Bet, protams, galvenais ir izglītības kvalitāte, kuru skolas ar nelielu skolēnu skaitu nevar nodrošināt tik augstu:
''Ir lauku vidusskolas, kur skolotāji strādā 3-4 skolās pat, un līdz ar to viņš nav sasniedzams pēc stundām. Mums tomēr lielākā daļa pedagogu ir šeit pat uz vietas arī pēc mācību stundām, var konsultācijas būt un viss pārējais. Bet arī klasē tā konkurence ir tas virzītājspēks, ja tur klasē ir 3-4 skolēni, tur konkurence patiesībā nekāda neiznāk, un tāda veselīga konkurence ir uz priekšu virzoša. Jā, tā tendence ir tāda, ka vairāk nāk uz pilsētām, bet ir arī šobrīd divas meitenes no Smiltenes, kas arī ir pilsēta, kur ir vidusskola, bet tomēr izvēlējās Cēsis kā plašāku iespēju vietu.''
To, ka šoruden Cēsu vidējās mācību iestādēs skolēni ir ne tikai no bijušā Cēsu rajona teritorijas, bet arī no attālākiem novadiem, apliecina novada izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina:
''Šogad ir izteikti palielinājusies tendence, kad bērni no tāliem novadiem - no Alūksnes, Madonas novadiem - vēlas apgūt izglītību Cēsu izglītības iestādēs, gan abās ģimnāzijās, gan pilsētas vidusskolā, un to mēs redzam arī pēc savas dienesta viesnīcas noslogojuma - šogad mums dienesta viesnīca ir noslogota, visas vietas ir aizņemtas.''
Nozares ministrijā gan nav šādu datu par skolēnu ģeogrāfiju, bet skolu tīkla pētījuma autors Jānis Turlajs telefonsarunā apliecina, ka šī tendence ir vērojama arī citviet Latvijā:
''Vecāki ir pamatā tie, kuri izdomā, kur bērns turpinās savas mācību gaita. Un tie vecāki, kuriem rūp, lai bērns iegūtu pēc iespējas labāku izglītību, tad viņi bieži vien neizvēlas tuvāko skolu, bet sūta uz tālākām.''
Tomēr, kā stāsta Jānis Turlajs, ir jau arī visai absurdas situācijas, kad pašvaldības vēlas vidusskolas saglabāt par katru cenu: ir skola, kur 10. klasē ir tikai četri skolēni vai, piemēram, divas vidusskolas ir tikai septiņu kilometru attālumā viena no otras.
''Pašvaldības uzskata, ka tieši vidusskola, nevis sākumskola, ir prestiža jautājums, lai tikai būtu, un tad izmanto dažādas metodes, lai tikai viņu noturētu par katru cenu. Ir pašvaldību savstarpējie norēķini un pašvaldībām tas ir bizness zināmā mērā,'' uzskata Turlajs.
Šo situāciju – vidusskola par katru cenu – pētnieka vērtējumā būs grūti atrisināt, esot pašreizējam novadu sadalījumam, bet, ja saglabāsies šī tendence, ka vecāki skolu izvēlēsies nevis pēc attāluma, bet pēc izglītības kvalitātes, tad, protams, arī tas viesīs korekcijas vidusskolu skaitā.
