Cēsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pauls Irbins stāsta, ka tieši dzīvokļu apzagšana rosinājusi ķerties pie šāda soļa. „Stāsts sākas pavisam nesen, kad te, pa Cēsu apkārtni, sāka sirot zagļu grupiņas," saka Irbins. „Cilvēki paši vēro savus pagalmus un skatās, vai nav kaut kas aizdomīgs un nav kaut kādi tipi," ideju skaidro Irbins.
Iecere par iedzīvotāju iesaistīšanu savas dzīves vietas drošības uzraudzīšanā tika apspriesta kopīgi ar pašvaldības policiju un Valsts policiju, kā arī namu pārvaldniekiem un dzīvokļu kooperatīvu vadītājiem. Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis to vērtē pozitīvi. „Pamatideja ir tāda, ka iedzīvotāji varētu policijai dot ziņu, ka kaut kur apkārt ir cilvēki, kas agrāk nav manīti, vai mašīnas, kas agrāk nav redzētas. Visi mikrorajonu iedzīvotāji cits citu un viņu mašīnas pazīst," atzīmē Sviķis.
Pirms darba sākšanas brīvprātīgie novērotāji tiks apmācīti. „Labāk vienu reizi kaut kur lieki izbraukt nekā neizbraukt, kad vajadzīgs," norāda Sviķis, piekrītot, ka iedzīvotāji savu reizi varētu ziņot arī par gadījumiem, kad patiesībā nekā nelikumīga nav bijis.
Pilotprojekts notiks dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā „Birzītes 6", kurā ietilpst sešas mājas. Tad arī varētu saprast, vai šī ideja ir dzīvotspējīga. „Mūsu pienākums ir tikai atbalstīt, jo tas ir mūsu labā," saka kooperatīva vadītāja Pārsla Goldberga.
Kooperatīva „Birzītes 6" pagalmā sastaptajiem pensionāriem gan domas dalās. „Nesekos, var durt acis ārā un visi paies garām," saka kāds kungs. „Kāpēc nē?" atsaka kāda cita kundze, paužot, ka ideja varētu būt dzīvotspējīga.
Tiks izgatavotas arī speciālas uzlīmes, kas liecinās, ka konkrētajā ēkā vai kvartālā iedzīvotāji ir aktīvi kārtības nodrošinātāji. Līdzīga prakse ir arī Skandināvijas valstīs, Vācijā, Igaunijā un citviet.
Cēsīs cer, ka šī tautas policijas kustība varētu sākt darboties jau no jaunā gada.
