Cēsu pilsmuižas klētī līdz šim rīkotas dažādas izstādes un performances. Nu šajā vēsturiskajā namā smaržo pēc zāļu tējām. Jaunā ekspozīcija vēsta par dažādiem Latvijas pļavās sastopamiem ārstniecības augiem – kā tos pielietot veselības aprūpē un kā izmanto zinātnē.
"Šīs zināšanas ir senas, tās ir nepieciešams atsvaidzināt, atjaunot. Laiks ir gājis uz priekšu, veikti pētījumi, nākusi klāt informācija, un tas, kas zināms kā tautas medicīna, tam klāt arī pamatīga zināšanu bagāža," stāstīja Ziemeļu dabas medicīnas muzeja vadītāja Liāna Aldiņa.
Muzeja ekspozīcijā ārstniecības augu labās īpašības atklātas caur cilvēku orgānu sistēmām.
"Šeit, piemēram, ir nervu sistēma, apraksts par šo orgānu sistēmu, par ko tā atbild un ko mēs varam lietot no dabā sastopamām drogām. Šajā gadījumā mūsu pašu labi zināmais ārstniecības baldrians," stāstīja Aldiņa.
Tālāk seko elpošanas orgānu sistēma, kur savukārt plašāks stāsts par vīgriezi. Šo drogu tās vērtīgo īpašību dēļ mēdzot dēvēt arī par “dabīgo aspirīnu”. Šeit arī iespējams pārbaudīt, vai paši zinām, kā smaržo dažādi ārstniecības augi.
Līdzīgi interaktīvā veidā atklāti ārstniecības augi, kas labvēlīgi ietekmēs gremošanas, kā arī balsta un kustību orgānu sistēmas. Muzeja vadītāja, pati pēc profesijas farmaceite, stāstīja, ka ekspozīcijas tapšanā lielu artavu snieguši Vides risinājuma institūta pētnieki. Arī apkopota informācija, kas par dabīgajos zālājos atrodamajiem ārstniecības augiem iegūta projektā "GrassLife".
"Ja mēs tam nepievērsīsim uzmanību, tad šie augi var izzust, jo šobrīd visa lauksaimniecība notiek pastiprināti un ir jārūpējas par to, lai tā dabīgā flora saglabātos," norādīja Ziemeļu dabas medicīnas muzeja vadītāja.
Gandarīta par Cēsu pils jauno kaimiņu ir viduslaiku dārza zāļu sieva Līga Eglīte. Pie viņas pēc zināšanām par ārstniecības augiem nereti vēršas ļaudis no dažādām pasaules malām.
"Reizēm gadās, ka kāds uz muzeju ir atnācis jau ar gatavu eksponātu un prasa – es šitādu noplēsu, kas tas tāds ir, ko tas labu dara. Tur blakus, kaimiņos, būs skaidrojums. Šie ir pārsvarā kultūraugi, te ir viduslaikos savāktās zināšanas un tradīcijas, kas bāzējās senākā informācijā. Bet tas bija sen vajadzīgs, ļoti sen," teica Cēsu pils dārzniece un zāļu sieva Līga Eglīte.
Ziemeļu dabas medicīnas muzeja vadītāja atklāja, ka nākotnē ekspozīciju iecerēts papildināt, kā arī plānots rīkot izglītojošus pasākumus par drogu vākšanu un lietošanu.
