Pašlaik ziņojot, piemēram, par zādzību, cilvēks zvana uz 112 un par notikušo pastāsta zvanu centra dispečeram. Tas zvanu tālāk pāradresē Valsts policijai, kur cilvēkam par notikumu nākas visu stāstīt vēlreiz. Ieviešot jauno sistēmu, informāciju par ziņojumiem, kuros nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, jau zvana brīdī saņem visi iesaistītie dienesti un nekavējoties varēs reaģēt.
"Ja tas, piemēram, ir ugunsgrēks, kartiņā norādīts, kāda apdzīvota māja, cik stāvu. Un dienests zinātu, cik resursus izsūtam uz kādu māju. Ja tas attiektos uz Valsts policijas jautājumu, noticis ceļu satiksmes negadījums, piemēram, resursu vadītājs sarunas laikā jau saņem kartiņu un spētu reaģēt," pastāstīja VUGD Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko.
Kartiņa šajā gadījumā nozīmē datorā aizpildīta informācija par negadījumu, kuru redz visi iesaistītie dienesti un spēs ātri reaģēt.
Vienotā zvanu apstrādes sistēma darboties sāks novembrī. Lai tas notiktu, Cēsīs izveidots moderns zvanu centrs, kur pagaidām notiks šīs jaunās sistēmas testēšana, kā arī dispečeru apmācības.
"Pie daudz kā jāpierod. Vēl mācāmies, trenējamies, viena dežūra ir aizvadīta ar labiem rezultātiem," pastāstīja 112 zvanu centra dispečere Elīna Dārziņa.
Pārstāvis no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), kā arī Valsts policijas uzsvēra – līdz ar pievienošanos šai sistēmai pašreizējie dienestu zvanu centri darbu nepārtrauks. Taču cilvēkiem ārkārtas situācijās nebūs jādomā, uz kādu tālruņa numuru jāzvana.
"Cilvēkiem nebūs jādomā trīs, četri vai pieci tālruņa numuri. Tagad valstī iesim uz vienu kopīgu platformu, kas ir 112, un tad visas problēmas atrisināsies," sacīja Valsts policijas Kārtības policijas biroja priekšnieka vietnieks Jānis Goba.
"112 telefons visdrīzāk šķiro izsaukumus atbilstoši dienestam. Mēs saņemam no viņiem izsaukumu un pildām izsaukumu atbilstoši jau mūsu esošajiem algoritmiem un protokoliem," pastāstīja NMPD Operatīvās darba organizēšanas nodaļas vadītājs Igors Bobrovs.
Tuvākajā laikā sāksies zvanu centra iekārtošana Jelgavā, vēlāk arī Rīgā. Iecere par vienotas zvanu apstrādes sistēmas ieviešanu valstī esot lolota jau ilgus gadus, bet darbs pie šīs ieceres īstenošanas sākts 2018. gadā. Šīs sistēmas izveide izmaksā 5,4 miljonus eiro.