Neatkarības kara laikā latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu. Godinot brīvības cīnītājus, pirmdienas rīts sāksies ar ziedu nolikšanu Vienības laukumā un turpināsies Cēsu pils muzeja dārzā ar vēsturnieku diskusiju par šiem notikumiem. Muzejā izveidota Cēsu kaujām veltīta “izlaušanās istaba”, bet pilsētvidē sešās vietās izvietoti vides objekti, pie kuriem noklausāmi 19 Cēsu teātra ieskaņoti stāsti no tā laika brīvības cīnītāju atmiņām.
“Piemēram, fragmenti no stāsta, kā Cēsu kājnieku pulka komandieris Krišjānis Berķis devis pavēli vai ziņojis Zemitānam par kaujas gaitu. Protams, šajos skaņu fragmentos ir izmantota arī Raiņa poēma “Daugava”, kas pēc tam brīvības cīnītājiem bija ļoti svarīga. Un 22.jūnijā šie 19 stāsti gan Rožu laukumā, gan Vienības laukumā, gan pie Cēsu pils muzeja tiks atskaņoti.
Ikviens iedzīvotājs var uz mirkli piestāt, paklausīties un sajust šo garšu, šo varonību un šos svarīgos notikumus, kas risinājās pirms 101 gada Cēsīs.
Šie stāsti un vizuālās liecības, kas ir uz šiem vides stendiem, it kā sasauc kopā šos simt gadus, cēsniekus un ne tikai. Manuprāt, ļoti skaisti, ka viens no stāstiem ir Cēsu brīvības kauju dalībnieka, mākslinieka Jāņa Rozenberga atmiņas, kuru fragmentus ir ierunājis viņa mazdēls, tagadējais Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs,” stāstīja atceres pasākumu režisore Edīte Siļķēna.
Plkst.10.30. sabiedrisko mediju portālā LSM.lv varēs sekot līdzi arī vēsturnieku diskusijas tiešraidei par Cēsu kauju starptautisko nozīmi.
