Kopš pagājušās nedēļas vidus ir būtiski palielinājusies kiberuzbrukumu intensitāte. Pēdējās dienās izmaiņu šajā situācijā nav un intensitāte ir augsta.
“Tas, kas tiešām ir uztraucoši un būtiski, ir nopietnie, plānotie uzbrukumi valsts iestādēm, kritiskai infrastruktūrai un pakalpojumu sniedzējiem,” sacīja Kaškina.
Tā kā bijuši arī sekmīgi uzbrukumi, pašlaik notiek izpēte par to, kas ir skarts. Tiesa, nav bijuši uzbrukumi ar būtiskām sekām.
Tostarp regulāri un daudz notiek uzbrukumi kritiskai infrastruktūrai, taču līdz šim tie nav bijuši sekmīgi. Taujāta par konkrētiem objektiem, uz ko mērķēti uzbrukumi, Kaškina sacīja: “Principā jebkam, visam. (..) Taustīšanās, ievainojamību meklēšana notiek pa visu spektru.”
Viņa gan noliedza, ka Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS) būtu skarta no uzbrukuma. Pašlaik, kad sākas ienākuma deklarāciju pieņemšanas jaunais periods, EDS piedzīvoja pārslodzi un tehniskas problēmas.
Vienlaikus "Cert.lv" vadītāja aicināja rēķināties ar to, ka kādi no kiberuzbrukumiem, visticamāk, būs sekmīgi.
Tos būs svarīgi ātri pamanīt un adekvāti reaģēt. “Aicinu būt cilvēkus saprotošiem, ja kāda mājaslapa nav pieejama vai kādas autentifikācijas sistēmas nestrādā kādu brīdi. Nevajag celt paniku, nevajag domāt, ka nauda jau ir briesmās vai kaut kas tāds noticis,” piebilda Kaškina.
KONTEKSTS:
Kopš februāra beigām, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Latvijā vērojama palielināta uzbrukumu intensitāte Latvijas kibertelpai.
Aizsardzības ministrija vērsa iedzīvotāju uzmanību gan uz dezinformācijas, gan kiberuzbrukumu pieaugumu risku Eiropā, tostarp arī Latvijā. Kibertelpa ir tā joma, kurā “šim konfliktam ir visvieglāk atnākt arī pie mums”, bija atzinis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
