Latvijas savienības “Černobiļa” vadītājs Arnolds Vērzemnieks atzīst, ka, gadiem ejot, avārijas likvidatoru rindas kļūst arvien retākas.
Runājot par sociālo aprūpi 1986. gadā Černobiļā strādājušajiem avārijas likvidatoriem Latvijā, Vērzemnieks atzīst, ka arvien ir problēmas ar rindām uz profilakses pārbaudēm
““Černobiļiešiem” šobrīd nav nekādas prioritātes, visi iet kopējā rindā uz viesiem izmeklējumiem. Gaida rindās pa trīs mēnešiem līdz pusgadam,” saka Vērzemnieks. “Taču šī ir cilvēku grupa, kas pakļauta radiācijas ietekmei.
Arī mēs, varētu teikt, esam represētie, jo tur strādājām pret savu gribu, jo bijām norīkoti, iesaukti armijā un pildījām valsts uzdevumu.
Līdz šim miruši vairāk nekā 1500 likvidatoru no kopumā 6000 avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem no Latvijas,” norāda savienības “Černobiļa” vadītājs.
Organizācija rosinājusi Veselības ministrijai izskatīt priekšlikumu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem nodrošināt “zaļo koridoru” medicīnas pakalpojumos. Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Jolanta Cīrule vērtē, ka arī paši “černobiļieši” kļūst kūtrāki uz profilaktiskajām pārbaudēm tieši tādēļ, ka nākas gaidīt rindās uz valsts pakalpojumiem. Patlaban tiek īstenota atsevišķa programma par valsts līdzekļiem, kur nodrošina dažas stacionārās gultas šiem cilvēkiem, taču tas problēmu nerisina pietiekami.
“Profilaktisko apskati viņiem būtu jāiziet vienu reizi gadā pie mums vai ģimenes ārsta, bet diemžēl viņi kļūst arvien kūtrāki un uz pārbaudi parādās tikai reizi pāris gados,” norāda Cīrule.
“Būtu ideāls variants, ja šo nelielo cilvēku grupu pielīdzinātu iespējamiem onkoloģiskajiem slimniekiem un dotu tādu pašu iespēju izmantot “zaļo koridoru”. Tas atrisinātu rindu un medicīnas pakalpojumu pieejamības problēmas Černobiļas likvidatoriem. Turklāt, manuprāt, tas arī neprasītu ļoti lielus resursus,” lēš ārste.
Viņa arī apliecina, ka radiāciju saņēmušie ātrāk noveco un ir lielāki onkoloģisko saslimšanu riski, kā arī viņiem ir zemāka fiziskās slodzes tolerance.
Šādu tendenci apstiprina vēl kāds no Černobiļas atomkatastrofas likvidatoriem Aleksejs Ivanovs. Viņš pirms 14 gadiem slimojis ar vēzi, bijušas arī operācijas. Sirmgalvis papildināja, ka tiem, kas 80. gadu nogalē strādājuši un riskējuši ar savu veselību, šodien īpaši svarīgi arī bijis redzēt, ka pabeigts jaunais bīstamā objekta sarkofāgs, kas virs nedrošā ceturtā reaktora uzstumts pērn novembrī un uz laiku vietu varētu padarīt drošāku.
“Mēs visi tur strādājām tieši laikā, kad būvēja pirmo sarkofāgu tikko eksplodējušajam reaktoram. Jauno sarkofāgu Ukrainā būvē jau daudzus gadus, jo vecais vairs nevar būt drošs,” saka Ivanovs. “Manuprāt, jāveido kaut kāda vēl drošāka sistēma, kas norobežotu visu atomreaktora teritoriju, lai būtu droši visai pasaulei. Ir skumji tagad klausīties, kad kādas varas ar atomieroču piesaukšanu vicinās kā ar vienkāršām rungām. Tā taču ir drausmīga nelaime visai pasaulei,” norāda atomkatastrofas likvidators.
Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors eksplodēja naktī uz 26. aprīli 1986.gadā pēc neveiksmīgas eksperimentālas drošības pārbaudes. Šodien Rīgā un citviet Latvijā noritēs piemiņas pasākumi. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā pulksten 10 godinās Černobiļas traģēdijas upurus. Savukārt pēc piemiņas pasākuma dalībnieki dosies uz Iekšlietu ministriju, kur aptuveni simts avārijas seku likvidētājiem pasniegs "Piemiņas zīmes".
