Mācību procesa organizācijas “reģionālā principa” būtība ir šāda – ja administratīvajā teritorijā, kurā atrodas skola, jauno saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā ir mazāks par 200, tad jaunāko klašu skolēni varēs atgriezties skolās 22. februārī. Minēts, ka skolās varēs atgriezties arī 5.–12.klases, taču no 1. marta, tomēr līdz tam, kā mēdz teikt, vēl jānodzīvo.
Kurzemē novadi ar zemu saslimstības līmeni ir seši – Alsungas, Durbes, Kuldīgas, Pāvilostas, Rucavas un Skrundas. Ar dažu šo novadu pārstāvjiem Rus.lsm.lv aprunājās, lai saprastu, cik sarežģīti ir tik steidzami un pēkšņi atsākt klātienes mācības klasēs. Kopējais noskaņojums – sagatavošanās notiek pilnā sparā, lai gan neskaidrību pietiek. Tomēr atgriešanos normālā mācību procesā visi ļoti gaida.
“Tā vajadzēja darīt no paša sākuma!”
“Jo agrāk bērni atgriezīsies skolas solos, jo labāk. Laukos cilvēki – tātad arī skolēni – lielākoties dzīvo viensētās. Šiem bērniem satikties ar draugiem ir ļoti problemātiski.
Attālumam ir nozīme. Jā, ir sociālie tīkli, taču tieši dzīvā saskarsme cilvēku padara par cilvēku. Tieši pēc tās arī sailgojušies gan skolēni, gan pieaugušie,” Rus.lsm.lv sacīja Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule.
“Mūsu gadījumā vispār visi skolēni var atgriezties klasēs, mums novadā ir ļoti zema saslimstība,” uzsvēra Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Tāpēc esmu tikai par, ja atkal būs klātienes mācības. Gan bērniem būs vieglāk, gan pedagogiem. Sen jau bija laiks!”
“Manuprāt, jau no paša sākuma vajadzēja atļaut tā mācīties un noteikt attālinātās mācības, ja pieaug saslimstība. Ne tuvu visi bērni spēj praktiski organizēt patstāvīgu mācību darbu. Daudziem vajadzīga palīdzība, bet pedagogs tiešsaistes stundu laikā ne vienmēr var to sniegt,” uzsvēra Skrundas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte.
“Ļoti pozitīvi vērtēju iespēju bērniem atgriezties skolās. Mēs visi zinām, par to daudz runā, ka 1.–4.klasēm ir svarīgi mācīties tieši “dzīvajā”. Un no Izglītības ministrijas jau esam dzirdējuši, cik produktīvs ir attālināto mācību process. Figurēja efektivitātes vērtējums 50–60% dažādām klasēm. Tāpēc arī ir svarīgi dot iespēju jaunākajām klasēm mācīties klātienē,” norādīja Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure.
Vecāki, protams, ar atvieglojumu uzelpos, jo viņiem tagad nav viegli. Turklāt laukos internets ir lēns, kā arī daudzās ģimenēs trūkst tehnikas attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Tās pietrūkst visā valstī, lai gan skolas un pašvaldības ļoti centās nodrošināt skolēnus vismaz ar kaut kādām ierīcēm. “Liels pluss būs tie 500 eiro, kurus tagad sola. Varbūt vecāki par tiem iegādāsies datortehniku,” pieļāva Uldis Kristapsons.
Un – jā, jo nomaļāka vieta, jo sliktāks interneta savienojums. “Rudenī mums pat bija situācija, ka mēs dažiem bērniem gatavojām uzdevumus papīra formātā un pēc tam viņiem nodevām. Veidojām kaut ko līdzīgu darba burtnīcām,” par situāciju Skrundas novadā pastāstīja Inga Flugrāte.
Nevajadzētu būt problēmām
Tam, ka bērni atgriezīsies skolās, ir gatavi gan pedagogi, gan tehniskais personāls, uzsvēra Durbes skolas direktore Kristīne Bruzule. Sākuši gatavoties, kad februāra sākumā izskanēja ideja, ka skolās jāatgriežas 1.–2.klasēm, taču viss pēdējā brīdī tika atcelts. Jau tad dezinficētas visas skolas telpas, tagad tas tiks izdarīts no jauna, maskas bērniem no valsts jau saņemtas. Mācības tiks organizētas tā, lai bērni no dažādām klasēm nesatiktos. Kopumā – ir jāpaspēj, lai gan dažādas neskaidrības joprojām ir.
“Ar ēdināšanu mums problēmu arī nebūs. Mūsu skolai ir priekšrocība – mūsu virtuve nodrošina ēdināšanu arī bērnudārzam, tātad vienkārši jākoriģē produktu daudzums. Tas nav sarežģīti. Un jebkurā gadījumā produkti zudumā neies,” piebilda Kristīne Bruzule.
Skrundas novadā rīkojas tā, it kā lēmums par atgriešanos skolās jau būtu galīgi pieņemts. “Tiek apspriesta bērnu nogādāšana skolās, nepieciešamās platības nodrošināšana katram, jautājumi par dezinfekciju, distancēšanos, ēdināšanu. Tas jau tika noslīpēts, kad bērni vēl negāja skolā. Vecākiem pagaidām neziņojam – par aktuālo stāvokli viņi tāpat uzzinās no plašsaziņas līdzekļiem. Taču, ja ceturtdien lēmums tiks pieņemts, tūlīt pat arī informēsim vecākus, izmantojot e-klases sistēmu. Pašlaik mūs satrauc, vai spēsim organizēt bērnu nogādāšanu skolās tikai ar skolas autobusiem, neizmantojot sabiedrisko transportu. Mūsu ēdināšanas nodrošinātājam nebūs viegli – viņiem taču jāzina, vai gatavot produktu pakas, vai arī būs jāēdina skolā. Bet par to pagaidām nekādas skaidrības,” norādīja Inga Flugrāte.
Santa Dubure teica, ka Kuldīgas pašvaldībā vēl iepriekšējā neveiksmīgajā mēģinājumā atsākt klātienes mācības visas novada mācību iestādes sagatavojušas kārtību, kā strādāt un kā uzņemt bērnus. Ar ēdināšanu arī var paspēt: “Būs iespēja visu pasūtīt, ja ceturtdien kļūs zināms, ka pirmdien bērni ies uz skolu.”
Praktiski visās skolās būs jāmaina stundu saraksts, jo daļai pedagogu mācību stundas būs jāvada gan klātienē, gan attālināti. Tieši pie tā arī tiek strādāts.
Skrundas novadā, piemēram, par vienu no problēmas risinājumiem min blokstundas. Starp citu, te daudzi skolotāji vada tiešsaistes stundas nevis no mājām, bet no skolām, kur ir visa tehnika un mācību materiāli.
“Man biežāk skolu direktori uzdod jautājumus, kā organizēt individuālās konsultācijas. Jo tās jāsniedz pedagogiem, kuri strādā attālināti. Un kā lai viņi sniedz šīs konsultācijas personīgi? Te nu savas iespējas katra skola izvērtē pati,” atzina Santa Dubure.
Bērni no “karstajiem” novadiem: norādījumi, kuru pagaidām nav
Atsevišķs jautājums ir par bērniem, kuri dzīvo novados, kuros saslimstība ir augstāka par “atvēršanas slieksni”, bet kuri mācās skolās kaimiņu pašvaldībās, kurās tiks atsāktas klātienes nodarbības.
Skrundas novadā ir divas skolas – vidusskola Skrundā un pamatskola Nīkrācē. 1.–4. klasēs mācās apmēram 150 bērni. Viņi visi ir “savējie”, tas ir, novadā ir arī deklarēti. Pāvilostas novadā arī ir divas skolas, bet abas ir pamatskolas – gan Pāvilostā, gan Vērgalē. Sākumskolas skolēnu ir aptuveni simts. Apmēram desmit no viņiem ir no kaimiņu novadiem, tostarp no Jūrkalnes novada, kurā saslimstība ir augstāka par pieļaujamo slieksni. Durbes novadā ir tikai viena pamatskola, 1.–4. klasē ir 85 bērni. Viens no viņiem ir no Aizputes novada, divi no Priekules novada, kuros pagaidām skolas nevarēs atsākt klātienes mācības. Kuldīgas novadā ir desmit skolas – četras pilsētā un sešas pagastos. Klasēs varētu atgriezties 916 bērni. Un, protams, viņu vidū ir arī tādi, kas dzīvo kaimiņu novados. Vai arī viņi varēs mācīties klātienē?
“Šajā jautājumā man jāsaņem atsevišķs skaidrojums. Tie ir sākumskolas skolēni, viņi ne ar vienu īpaši nekontaktējas, mācīties brauks ar skolas autobusiem. Nedomāju, ka radīsies problēmas. Bet – jāsagaida Izglītības ministrijas skaidrojums par šiem skolēniem,” Rus.lsm.lv atzina Kristīne Bruzule.
“Tā taču ir pilnīgi jauna situācija – tāda reģionālā pieeja. Neskaidrību ir daudz. Ceturtdien Izglītības un zinātnes ministrija rīko preses konferenci, ceru, ka izskanēs atbildes gan uz šo, gan uz citiem jautājumiem. Jau esmu saņēmusi vēstuli no ministrijas ar jautājumu, vai esam gatavi, ka mūsu skolu darbiniekiem tiktu biežāk veikti Covid-19 testi. Jā, esam gatavi. Taču kā tas būs praksē? Par to arī nav nekādas skaidrības,” atzina Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure.
Veselības ministrijas preses konferencē trešdien Rus.lsm.lv uzdeva jautājumu, ko skolām darīt ar tādiem bērniem no citām pašvaldībām un vai atļaut viņiem mācīties klātienē. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Pervoščikovs atbildēja, ka no epidemioloģiskā viedokļa skolēni no novadiem ar augstāku saslimstību arī var mācīties klātienē, tāpat kā klātienē var mācīt skolotāji, kas nonākuši tādā pašā situācijā. Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") paziņoja, ka galīgais lēmums jāpieņem Izglītības un zinātnes ministrijai, un šim lēmumam jābūt zināmam jau ceturtdien. Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā vēl nevarēja pastāstīt Rus.lsm.lv, kāds lēmums tiek gatavots.
Kaut tikai Rīgā atkal nepārdomātu – pietika jau ar iepriekšējo reizi
Rus.lsm.lv sarunbiedri no Kurzemes novadiem atzina, ka situācija ir ļoti nenoteikta – visi guvuši mācību no neveiksmi cietušā mēģinājuma atgriezties skolās pirms divām nedēļām un sacīja, ka ir gatavi jebkādam iznākumam. Kā viņi reaģēs, ja ceturtdien valdība tomēr nolems, ka klātienes mācības šajos novados pagaidām netiks atsāktas?
“Ceru, ka tā nenotiks, pietika jau ar pagājušo reizi. Tas ir pilnīgi nepieļaujami – vienu dienu teikt vienu, otru dienu – kaut ko citu. Labāk tad vispār klusēt un neteikt neko!” sašutumu pauda Pāvilostas novada pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons. “Pagājušajā reizē mēs taču jau paspējām pasūtīt ēdienu jaunākajām klasēm. Zudumā neaizgāja, protams, tūlīt pat organizējām ēdiena izdalīšanu trūcīgajām ģimenēm, tomēr…”
“Man šķiet, ka mēs tagad ejam pa riņķi, un es gaidu kaut kādu skaidrību. Ļoti apgrūtina darbu tas, ka mēs dzirdam vienu ziņu, veicam visu sagatavošanās darbu, un pēc tam visa pieeja mainās. Tas viss rada haosu un nogurdina,” sūrojās Kuldīgas novada Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure.
Visi Rus.lsm.lv sarunbiedri īpaši uzsvēra – ja pēkšņi (lai gan trīsreiz jānospļaujas, lai tā nenotiktu) saslimstības situācija pasliktināsies, būs jāreaģē nekavējoties. Bet kamēr ir iespēja, mācību procesam jābūt normālam.
KONTEKSTS:
Valdība konceptuāli vienojās par "reģionu principu" mācību procesa organizēšanā. Proti, teritorijās, kurās saslimstība ar Covid-19 būs zemāka par noteikto slieksni, vispārizglītojošās izglītības iestādes drīkstēs atsākt mācības klātienē. No pirmdienas, 22. februāra, pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības klātienē atsāks 1.–4.klases.
Ārkārtējo situāciju un dažādus pulcēšanās un pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus, kas sākās jau no 9. novembra, valdība pagarināja vairākkārt, pēdējo reizi – līdz šī gada 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas.
Valdība vispirms lēma ziemas brīvlaiku 1.–6. klašu skolēniem pagarināt par nedēļu. 5.–6. klašu skolēni 11. janvārī atsāka mācības attālināti, bet 1.–4. klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tika pagarināts vēl par divām nedēļām, kas rezultēsies arī ar mācību gada pagarinājumu.
7.–12. klašu audzēkņiem mācības attālināti notiek jau kopš rudens brīvlaika.
