Fragments no Jaunstrūžānu pamatskolas absolventu video:
“Esam aizvēruši mūsu Gaismas pils durvis. Esam aizvēruši arī kādu lappusi Jaunstrūžānu pamatskolas vēsturē kā 57., pēdējais izlaidums. Rudenī mūsu skola jau būs citā statusā.”
Šādā veidā septiņi 9. klases skolēni maijā atvadījās no lauku pamatskolas Rēzeknes novadā. Jaunstrūžānu pamatskola ir viena no piecām izglītības iestādēm Latvijā, kas šovasar tiek likvidēta.
Arī skolas direktoram Ivaram Igaunim šomēnes aizrit pēdējās darba dienas: “Ir tādas divējādas sajūtas. Pirmā sajūta ir tā, ka mēs esam tie, kas piedzīvo šo reformu, mēs to jau zinājām, nojautām. Mums šī situācija ir jāizdzīvo, ar to ir jāsamierinās. Jā, ir skumji.”
Par to, ka skolu slēgs, vietējā ciemā baumoja jau gadiem. Lēmumu, ka skolu likvidēs vai reorganizēs, Rēzeknes novadā pieņēma pagājušajā gadā. Tas radīja apmulsumu dažiem vecākiem, tāpēc savus pirmklasniekus viņi pierakstīja mācībām kaimiņskolā Dricānos. Tiesa, daudzi joprojām palika skolas patrioti.
“Man ir mazmeita šeit, un es esmu ļoti lepna. Man pat doma nebija vest viņu uz Dricāniem vai vēl kaut kur. Nu kā, viss, viss šeit ir. Zāles izremontētas, skolas izremontētas. Es nezinu, kāpēc tas novads tā dara,” sacīja Ērika Mazure, mamma un vecmamma Jaunstrūžānu pamatskolas absolventiem.
Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra skaidroja iemeslus: “Šajā gadījumā tas ir skolēnu skaits, kas visnotaļ ir galvenais un noteicošais. Gan apvienotās klases, gan klases, kur nebija skolēnu, un tādas mums arī šobrīd ir.”
Lai gan beigās pieņemts lēmums, ka Jaunstrūžānu pamatskola kā iestāde tiek likvidēta, skolas durvis netiks vērtas ciet. Tur darbosies Dricānu vidusskolas filiāle, mācības nodrošinot no 1. līdz 6. klasei. Tātad ieviests pirms pieciem gadiem līdz ar projekta “Skolu karte” publicēšanu uzsvērtais princips – tuvāk dzīvesvietai jāpaliek tikai sākumskolu posmiem.
“Mēs rēķinājāmies ar to, ka šis mācību gads nebūs tas, kad pašvaldības pieņems būtiskus lēmumus par skolu reorganizāciju.
Kopumā pagājušajā mācību gadā lēmumus par reorganizāciju pieņēma 29 skolas,” pastāstīja IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.
Kopumā šogad:
- likvidēs 5 skolas;
- reorganizē, apvienojot vai pievienojot citai, – 13 skolas (un vienu bērnudārzu);
- maina pakāpi 10 skolām.
Izglītības un zinātnes ministrijā prognozē, ka tieši nākamgad, kad jau būs iestrādājušās jauno novadu domes, skolu tīkla reorganizēšana notiks sekmīgāk. Vēlēšanu gadā daudzviet esot izpalikusi arī vidusskolu reorganizācija par pamatskolām. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver, ka virzība uz šo pakāpju maiņu ir uzsākta.
“Nenotiek skolu tīkla sakārtošana kampaņveidīgi, tā notiek nepārtraukti, un to nosaka daudzas lietas. Daudzas pašvaldības jau neatvēra 10., 11. [klases], un šogad jau daudzās 12. klase ir kā pēdējā,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.
“Mēs ļoti ceram, ka pēc teritoriālās reformas šie lēmumi nākamajā mācību gadā jau būs daudz pārdomātāki,” piebilda Buceniece no IZM.
Daudziem novadiem apvienojoties, būs jāapvieno Izglītības pārvaldes. Tomēr neskaidrība paliek, kā sadarbosies tās valstspilsētas, kurām apkārtējie novadi ir kā atsevišķas pašvaldības. Piemēram, Rēzeknes novadā šogad par bērnudārzu reorganizēta Audriņu pamatskola un vairums bērnu devušies uz pilsētas skolām. Tas nozīmē, ka novada domei būs vairāk jāmaksā pilsētas domei savstarpējos norēķinos.
