Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi līdz šim nav bijuši ļoti aktīvi balsotāji Saeimas vēlēšanās. Teju 39 tūkstoši cilvēku šeit veido vislielāko ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo kopienu. No tiem iepriekšējās – 11. Saeimas – vēlēšanās piedalījās gandrīz trīs tūkstoši balstiesīgo (2916). Tad Lielbritānijā bija pieejami septiņi iecirkņi. Savukārt par 10. Saeimu vēlēja vēl mazāk - ap 2200 cilvēku (2244). Toreiz atvērti bija tikai trīs iecirkņi. Pat ierēķinot, ka nelielai daļai diasporas balstiesību nav, arī Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijā pārstāve Sanda Sīlīte-Galiņa piekrīt – aktivitāte varētu būt daudz lielāka:
„Tas ir zems cipars, mēs gribētu, lai mums ir vairāk balsotāju. To pierādīja arī tautas nobalsošana par valodas jautājumu, par grozījumiem Satversmē. Tad mums visā Lielbritānijā nobalsoja 16 tūkstoši. Tas nozīmē, ka balsotāji šeit ir un interese viņiem ir, bet valodas jautājums, protams, ir ļoti jūtīgs jautājums, un tādēļ arī aktivitāte bija ļoti liela.”
Uz valodas referendumu Lielbritānijā bija atvērti deviņi iecirkņi – vien par diviem vairāk nekā parlamenta vēlēšanās, taču nobalsoja piecreiz vairāk cilvēku. Iespējams, iecirkņu tuvums nav cieši saistīts ar balsotāju aktivitāti. Latvijas Radio aptaujātie balstiesīgie Anglijā kā galveno iemeslus izceļ attālinātību no notikumiem dzimtenē.
„Vienmēr tas ir bijis kaut kas, kas notiek Latvijā, līdz ar to diezgan maz uz mani attiecas” - juriste Lauma Skrūzmane dzīvo ārvalstīs 14 gadus. 12. Saeimas vēlēšanas būs pirmās, uz kurām viņa dosies šo gadu laikā.
„Es esmu balsojusi vietējās pašvaldību vēlēšanās te, Anglijā, dzīvojot. Jo tā ir tā joma, kur liekas, ka tur tavu ikdienu kaut kas varbūt ietekmēs,” saka Skrūzmane.
Piedalīties Latvijas Saeimas vēlēšanās šogad mudinājis arī informatīvs e-pasts no latviešu profesionāļu grupas Londonā, kurā atgādināts par iespējām balsot arī pa pastu. Lauma atzīst - kamēr bijusi studente ASV, tuvākā iecirkņa attālums bijis izšķirošs. Pretēji domā Marta Rikša, kas Lielbritānijā studējusi politiku piecus gadus:
„Man ir licies, ka tas ir pietiekoši svarīgs pienākums, lai brauktu, jo toreiz, kad es balsoju Bredfordā, es principā dzīvoju vēl Jorkā, tā kā tas bija diezgan garš ceļš, bet mēs tomēr aizbraucām
Marta novērojusi, ka diasporas politika un atgriešanās Latvijā ir bieži aprunāti temati, taču neanalizējot problēmas, kas slēpjas zem tiem – zemu dzīves līmeni, darbavietu trūkumu un izglītības zemo konkurētspēju. Tieši tāpēc emigrējušie nejūtas ņemti vērā politiskajā dienaskārtībā.
„Viena grupa, kuru es identificētu, būtu cilvēki, kuriem nav pati augstākā izglītītība un kas strādā drīzāk zemu ienākumu darbu, kas šeit brauc meklēt tās darba iespējas, kuras viņi nevar atrast Latvijā. Es domāju, ka tā noteikti ir grupa, kas jūtas atstāta novārtā Latvijā tieši darba iespēju ziņā. Un viņi nejūt, ka - varbūt, pat ja viņi šeit nobalsotu,- tas kaut ko mainītu,” skaidro Marta Rikša.
Pīterboro Latviešu biedrības vadītāja un iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Iveta Sūna saka – cilvēki justos vairāk saistīti ar notikumiem Latvijā, ja politiķi biežāk ciemotos vai sūtītu informāciju, kas būtu svarīga diasporai:
„Daudzi šeit dzīvojošie cilvēki daudz strādā, guļ un pavada laiku ar savu ģimeni. Vieniem nav pieejama Latvijas televīzija, viņiem nav laika to skatīties. Bet ir daudzas kopienas, biedrības, kas varētu šo informāciju izplatīt, kas notiek politikā. Jo cilvēki nezina.”
Lauma Skrūzmane teic, ka, nedzīvojot Latvijas mediju vidē, ir jāpieliek pūles, lai izzinātu informāciju par vēlēšanām:
„Nav tā, ka tev viedoklis par vēlēšanām veidojas pats no sevis. Ja tas pie manis neatnāk bez kādām īpašām pūlēm, tad es jau tur neiešu meklēt internetā, lasīt. Jo arī man pašai jāsaka, ka ir partiju nosaukumi, kas, protams, ir jauni, nav dzirdēti, un man ir jāsāk domāt, kas tajās partijās iesaistās. Tāpēc es domāju, ka mazāka aktivitāte saistīta ar to, ka nav informācijas, bet nav arī vēlmes iet tālāk un meklēt šo informāciju.”
Iecirknis Rofantā ir viens no tiem, kas 4. oktobrī būs atvērts pirmoreiz. To uzņēmies vadīt Jānis Millers. Viņš baidās prognozēt, cik cilvēku apmeklēs šo iecirkni:
„Tas būs tas lielais brīnums mums, jo īstenībā mums nekādas idejas nav. Vēstniecība iedomājās, ka būtu labi, bet mēs visi tagad gaidām, lai redzētu, kas tur tiešām parādīsies. Varbūt būs tikai kādi desmit piecpadsmit cilvēki, varbūt sanāks kādi simt, kas zina… Es domāju, daudzi cilvēki varbūt ir izbraukuši no Latvijas un ir diezgan apātiski par latviešu politiku.”
Millers pastāstīja, ka jauna iecirkņa veidošana bijusi vēstniecības ierosinājums, jo Anglijas dienvidos dzīvo daudz Latvijas valstspiederīgo. Tādējādi daļēji iecirkņi ir atkarīgi no valsts iestāžu, bet daļēji – no pašu latviešu biedrību uzņēmības.
