Katru pusgadu sanāksmju vadību un dienaskārtības noteikšanu Eiropas Savienības Padomē pārņem cita dalībvalsts. Jau no jūlija līdz šī gada beigām par prezidējošo valsti pirmo reizi kļūs Lietuva. Savukārt pēc pusotra gada, 2015. gada pirmajā pusē, vadības groži būs jāpārņem Latvijas ierēdņiem un politiķiem.
„Mēs līdzšinējā gada laikā, es domāju, esam apzinājuši pilnībā, kas ir tie priekšnosacījumi, lai prezidentūra tiešām būtu raita, gluda un veiksmīga,” saka sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa. „Un daudz esam analizējuši citu prezidējošo valstu pieredzi, skatījušies, kas un kā būtu optimāls Latvijas apstākļos.”
Pusgada laikā Latvijai būs jānoorganizē un jānovada aptuveni pusotrs tūkstotis dažādu pasākumu. Starp tiem ir gan 28 dalībvalstu ministru sanāksmes, gan dažādas konferences un neformālās konsultācijas.
Aptuveni 200 pasākumi notiks Rīgā, jaunās Nacionālās bibliotēkas telpās. Rīgā būs arī Austrumu partnerības samits, uz kuru atbrauks daudzu Eiropas dalībvalstu vadītāji. Tāpat mūsu valsts galvaspilsētā ir plānots pulcināt Eiropas Savienības un Āzijas valstu izglītības ministrus.
Lai sagatavotos visu šo pasākumu vadīšanai, aptuveni 1000 ierēdņu ir sākuši arī īpašus apmācības kursus. Lai gan kadru mainība valsts pārvaldē ir diezgan liela, par personāla jautājumiem atbildīgā prezidentūras sekretariāta darbiniece Linda Tomase cer, ka ministriju darbinieki, kas tagad uzsākuši mācības, paliks savā amatā līdz pat prezidentūras beigām. „Mēs ceram uz ierēdņu un uz prezidentūrā iesaistīto darbinieku pozitīvo godkāri tik tiešām sagatavoties prezidentūrai, piedalīties prezidentūrā, jo tā ir unikāla pieredze, ko neviens pēc tam nevar atņemt, un kuru bez liela darba nevar arī iegūt. Tā kā tas ir dots pret dotu,” norāda Tomase.
Ir paredzēts, ka Latvijas prezidentūras kopējās izmaksas sasniegs 71 miljonu latu. Šajā summa ir ietverts gan sagatavošanās sekretariāta darbs vairāku gadu garumā, gan īpašu datorsistēmu izveide, kas ļaus strādāt ar klasificētiem Eiropas Savienības dokumentiem, gan videokonferenču sistēmas izveide, gan vairākas citas pozīcijas. Lai samazinātu izmaksas, tiek plānots piesaistīt arī sponsorus tādās jomās kā ēdināšana un kancelejas preču iegāde.
Dažās citās valstīs, piemērām Dānijai, prezidentūra ir izmaksājusi lētāk. Tomēr dāņi kopējā budžetā nav ierēķinājuši daudzas ministriju sanāksmes un vairākas citas pozīcijas, kam nauda tika piešķirta citu iestāžu budžetos. Turpretī Latvijā pilnīgi visas izmaksas tiekot rēķinātas vienā budžetā. Tādēļ arī tās izskatās lielākas, kā, piemērām, Dānijai, skaidro eksperti.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, izvērtējot līdz šim paveikto, saka - kopumā darbs notiek pareizajā virzienā. „Laikā līdz 2015. gadam tiek sagatavotas visas tās kastītes, kuras būs jāpiepilda ar kādu konkrētu saturu: vai tā būtu lēmumu pieņemšana, vai tā būtu tiesisko aktu izstrāde un precizēšana, vai tās būtu kādas politiskās sarunas. Ir svarīgi, lai tiem, kuri īsteno šo prezidentūru, būtu skaidrs, kurā kastītē katrs šīs jautājums atrodas un kādas ir attiecības starp šīm kastītēm,” uzsver politoloģe.
Vēl viens svarīgs uzdevums būs arī noteikt mūsu valsts politiskās prioritātes prezidentūras laikā jeb to, ko mēs šajā pusgadā vēlamies panākt. Šajā jomā eksperti brīdina neaizrauties ar pārāk lielu prioritāšu skaitu, bet gan lūkoties uz dažām konkrētām lietām.
