Pēc viņas teiktā, topošās dzelzceļa līnijas projekts ir liels un sarežģīts, un tā īstenošanā ir būtiski nepārkāpt normatīvos aktus, ņemot vērā, ka sabiedrībai šādu projektu ieviešanā ir dotas ļoti plašas iespējas.
Čepāne norādīja, ka var saprast tos iedzīvotājus, kuru īpašumus skars dzelzceļa trase, taču arī viņiem ir jāsaprot, ka „tas notiek sabiedrības labā”. Satversme ļauj samērīgi ierobežot īpašumtiesības, ja tas notiek visas sabiedrības interesēs.
Jautājums par kompensācijām saistībā ar trases izveidei nepieciešamo īpašumu iegādi galvenokārt būtu jārisina ekspertiem, nevis politiķiem. Turklāt pašvaldībām nav tiesību "uzlikt veto" gadījumā, ja tā nevēlēsies attīstīt līniju savā teritorijā, uzsvēra konstitucionālo tiesību eksperte.
Viņasprāt, gada laikā „Rail Baltica” projektā daudz ir padarīts, un dzelzceļa līnijas izveides process kopumā notiek atbilstoši likumiem. Tiesa, nevar gaidīt, ka ar projektu būs apmierināti visi līnijas izveidē iesaistītie, un šo kārti var izmantot vietvaru politiķi priekšvēlēšanu cīņā 2017.gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
Čepāne norādīja – ja "projekta īstenošanas process turpināsies tikpat līdzsvaroti kā līdz šim, tad tiksim līdz galam".
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
