Panorāma

Rekonstruē Cēsu kaujas

Panorāma

Piena cenas krītas, draud ganāmpulku likvidācija

Centrāltirgus pārtraucis sadarbību ar pārtikas kontrolieriem

Centrāltirgus pārtraucis sadarbību ar pārtikas kontrolieriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pirmssvētku laikā īpaši iecienīta iepirkšanās vieta ir tirgus. Latvijas lielākajā tirgū - Rīgas centrāltirgū - Līgo dienā zumēja kā bišu stropā. Centrāltirgus pēdējo gadu laikā darījis daudz, lai sakārtotu tirdzniecības vidi, bet izvairīties no nezināmas izcelsmes produktu nonākšanas tirgus plauktos joprojām ir grūti. Līdz šim ar to nodarbojās tirgus piesaistīts privātuzņēmums. Atklājies,ka tagad sadarbība ar to  pārtraukta.

Rīgas centrāltirgus allaž ir lepojies ar to, ka pašā Rīgas centrā pilsētas iedzīvotājiem devis iespēju iegādāties lauku labumus. Vasara gan ir tas laiks, kad pārtikas kvalitātei pievēršama īpaša uzmanība. Līdz šim ar to nodarbojās paša Rīgas centrāltirgus pieaicināti ārpakalpojuma sniedzēji. Kopš jūnija sākuma līgums ir beidzies un Rīgas centrāltirgus vadība to neplāno pagarināt. 

Pēdējos 12 gadus pārtikas drošības kontroli tirgū veica uzņēmums "Veterinārās konsultācijas un pakalpojumi". Tā sastāvā uzraudzību pār tirgotājiem nodrošināja deviņi cilvēki. Tagad Rīgas centrāltirgus paspārnē veidotajā struktūrā to darīs vien divi cilvēki. Tirgus vadība ir pārliecināta - patērētājs necietīs. Šobrīd šo darbu papildus esošajiem pienākumiem veic tirgus kontrolieri.

"Saimnieciski vērtējot procesu, esam konstatējuši, ka kvalitatīvāk būtu veikt bez ārpakalpojuma. Tā ir saimnieciska izvēle, tā nebūs par sliktu patērētājam. Noraidu bažas, ka pēkšņi kaut kas ir mainījies un tirgus paviljoni ir apgriezušies ar kupoliem uz leju. Nekas tāds nav noticis, jo Rīgas centrāltirgum nav jānodarbojas ne ar labratorisku izcelsmi, ne baktēriju konstatēšanu. Tā ir tirgotāju atbildība un godprātīguma slieksnis," skaidro Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Līdzīgi kā iepriekš, jaunā Rīgas centrāltirgus struktūra nodarbosies ar tirgotās pārtikas izcelsmes pārbaudi un dokumentācijas izsekošanu. Līdzšinējie tirgus uzraugi interviju kameras priekšā Latvijas Televīzijai atteica, norādot, ka izvēle, kā turpmāk nodrošināt uzraudzību, ir pašas tirgus administrācijas jautājums.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka, iespējams, naudas taupīšanas nolūkos tirgus no šīs funkcijas vēlējies atbrīvoties pilnībā, pārbaudes atstājot pašu tirgotāju un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ziņā. Lai gan Abramovs to noliedz, dienestā atzīst - sarunas par to, kas varētu notikt, ja tirgus paliktu bez paškontroles ir bijušas.

"Ņemot vērā situācijas nopietnību, mēs pirms divām dienām tikāmies ar Rīgas centrāltirgus administrāciju, pārrunājām sadarbības modeļus, iespējamās negatīvās sekas, ja tirgus paliktu bez paškontroles, atstājot to tikai uz izlases kontroli. Izlases kontrole ir, ko veic Pārtikas un veterinārais dienests, kas tiek īstenota pēc zināmiem principiem ar zināmu regularitāti, un ir paškontrole, ko īsteno uzņēmējs. Tomēr labi, ja uzņēmums veic pats savas kontroles. Tas tika izstāstīts Rīgas centrāltirgus pārstāvjiem. Mēs esam guvuši pārliecību, ka Rīgas centrāltirgus administrācija saprot situācijas nopietnību," norāda PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

PVD gan sola pastiprināt pārbaužu intensitātes Rīgas centrāltirgū, dienests apņēmies arī apmācīt uzņēmuma darbiniekus, kuri turpmāk nodrošinās pārtikas kontroli. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atklāj - pārkāpumu skaits, kas tiek konstatēts tirgos, allaž bijis milzīgs.

"Pērn tirgos kopumā bija ap 1000 pārbaudēm. 90 procentos tika konstatēti pārkāpumi - praktiski visās pārbaudēs. Šogad  sezona ir sākusies, veicām līdz 100 pārbaudēm un 80 procentos gadījumu ir problēmas. Visbiežāk ir gadījumi, kad pārdevējs stāv un viņam nav preces dokumentu," stāsta VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā.

Pēc VID pārstāves teiktā, bieži vien pārtikas izcelsmes slēpšanas mērķis ir pēcāk to uzdot par pašaudzētu. Pat, ja šāda pārtika ir nekaitīga, negodprātīgi tirgotāji par to prasa gan lielāku samaksu, gan izvairās no nodokļu nomaksas, ņemot vērā, ka pašaudzētas pārtikas tirdzniecībai kases aparāts nav vajadzīgs. Lai gan tirgus administrāciju un valsts dienestu rīcībā ir instrumenti, kā ar to cīnīties, parasti tā izrādās cīņa ar vējdzirnavām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti