Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” ministrs norādīja, ka centralizēto eksāmenu organizēšana valstij maksā naudu, bet jautājums, vai tiešām ir nepieciešams saranžēt visus vidusskolēnus pēc eksāmenu rezultātiem. Tas būtiskāk ir augstskolām, kas uzņem jaunos studentus.
“Varbūt šī eksāmena vieta ir augstskolā, nevis skola? Varbūt mums pilnīgi pietiek, ja skolēns ir izpildījis mācību programmu un guvis sekmīgus rezultātus visos priekšmetos?” pauda ministrs.
Savukārt eksāmens būtu vajadzīgs tiem vidusskolu absolventiem, kas vēlas studēt augstskolā. Tādā gadījumā augstskolas būtu tās, kas noteiktu nepieciešamo zināšanu latiņu un strādātu ar atlasītajiem studentiem, kurus uzskata par spējīgiem apgūt studiju programmu.
Ministrs gan uzsvēra, ka šis vēl nav izlemts jautājums.
Turklāt esot netaisnīgi, ka viens un tas pats eksāmens tiek uzdots visiem. Piemēram, profesionālajās izglītības iestādēs vispārizglītojošiem priekšmetiem ir mazāks stundu skaits. “Nevar ar mazāku stundu skaitu dot to pašu eksāmenu un prasīt to pašu,” sacīja Šadurskis.
“Vēl ir subjektīvais apstāklis – ja cilvēkbērns mācās profesionālās izglītības iestādē, tad jau viņa apziņā prioritārie ir profesionālie priekšmeti,” saka ministrs.
Tajā paša laikā centralizēto eksāmenu vietā Šadurskis piedāvā veikt visaptverošu testu pēc pirmās vidusskolas klases.
Tas vajadzīgs tāpēc, ka bieži vien pamatskolas beidzējs vēl īsti nezinot, kāds ir viņa īstais ceļš.
Tādējādi vidusskolas pirmā klase būtu vispārizglītojošā, bet pārējos divos gados būtu iespēja specializēties.
