Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Uz nenoteiktu laiku slēdz Aglonas vidusskolas dienesta viesnīcu

Centralizēto eksāmenu rezultāti krītas

Centralizēto eksāmenu rezultāti krītas; Saeimas komisija prasa IZM plānu problēmas risināšanai

Rudenī skolas solos atgriežas skolēni un vienlaikus darbā atgriežas arī deputāti. Saeimas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc vasaras pārtraukuma otrdien, 3. septembrī, tikās, lai pārrunātu neapmierinošos centralizēto eksāmenu rezultātus. Matemātikā, fizikā, latviešu valodā un vēsturē vidējais vērtējums nesasniedz pat 50% jeb pusi no pareizām atbildēm.

Lai pabeigtu vidusskolu un saņemtu valsts atzītu diplomu, skolēniem centralizētajos eksāmenos pareizi jāatbild uz vismaz 5% no visiem uzdevumiem. Tas ir krietni mazāk par sekmīgo atzīmi 4, kas procentuāli būtu vismaz 40%. Eksāmena nolikšanai pietiek ar pašiem elementārākajiem jautājumiem, taču, izrādās, ka pat uz tiem visi nevar atbildēt. Pērn visvairāk skolēnu izkrita tieši matemātikas eksāmenā – 228 skolēni, latviešu valodā izkrita 26, vēsturē – divi, bet fizikā – viens skolēns.

Atsevišķos mācību priekšmetos sekmes pasliktinās katru gadu. Piemēram, mazāk pareizo atbilžu šogad sniegtas latviešu valodas eksāmenā, dabas zinībās. Bet matemātikas eksāmenā šogad skolēnu vidējais rezultāts bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā. Ko darīt? Par to otrdien divas stundas sprieda eksperti un deputāti.

"Mēs neatliekami redzam, ka matemātika ir milzīga problēma. Skolu direktori saka – nav skolotāju vai arī izvēle ir tik švaka, ka bieži vien skolotājs ir jāatlaiž, jo viņš nemāk vienu vai otru pierādījumu atrisināt. Kur tad viņš to var iemācīt skolēniem? Pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāstrādā pie tāda pagrieziena punkta.

Pašlaik mums ir labākas zināšanas humanitārajos priekšmetos, bet vājas tādos mūsdienu pieprasītajos, kā fizika, matemātika, ķīmija, bioloģija,"

norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Eksāmenus fizikā, bioloģijā vai ķīmijā kārto ļoti maza daļa visu absolventu jeb tikai tie, kuriem šie priekšmeti padodas. Un tātad arī labākie labu sniegumu neuzrāda. Vidējo rezultātu ietekmē arī vakarskolas un arodskolas, kur eksāmenu rezultāti ir zemāki. Tas izskaidrojams arī ar atšķirīgo stundu skaitu un prioritātēm. Ja ģimnāzijā matemātikas stundu skaits mācību gada laikā atsevišķās programmās var sasniegt pat 600-700 stundas, tad profesionālajā izglītības iestādē matemātikai velta uz pusi mazāk laika. Līdzīgi ar svešvalodām un citiem mācību priekšmetiem. Taču eksāmens gan visiem ir viens un to mainīs.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka šobrīd visi skolēni – neatkarīgi no apgūstamās programmas un atšķirīgā mācību stundu skaita – kārto vienu eksāmenu, bet līdz ar jauno izglītības standartu plānots ieviest divu līmeņu eksāmenus.

VISC vadītājs aicināja arī paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolā, kā arī apsvērt iespēju neuzņemt augstskolās reflektantus ar zemu sniegumu centralizētajos eksāmenos.

Eksperti secina, ka eksāmenu rezultāti uzlabosies līdz ar kompetenču satura ieviešanu vidusskolās. Taču to varēs novērtēt vien 2023. gadā, kad vidusskolas absolvēs pirmie jaunā satura apguvēji. 

Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc pagājušā mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātus izvērtēšanas nolēmusi aicināt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt plānu, kā veicināt skolēnu sagatavotību valsts centralizētajiem eksāmeniem, informē Saeimas Preses dienestā.

"Matemātikā, fizikā, vēsturē un latviešu valodā centralizēto eksāmenu rezultāti iepaliek no vēlamā. Nepieciešams objektīvi izvērtēt iemeslus, kāpēc jau vairākus gadus lielai daļai skolēnu zināšanas nav apmierinošas, un komisijas sēdē šodien aicinājām atbildīgo ministriju sagatavot plānu, kā šo problēmu risināt,"norāda Ašeradens. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti