Juglas vidusskolā Rīgā tāpat kā visās citās Rīgas un Latvijas skolās 12. klašu skolēni gatavojas tam, lai jau drīzumā 12 gadus krātās zināšanas maksimāli labi varētu parādīt centralizētajos eksāmenos.
Literatūras stunda nedēļu pirms eksāmena Juglas vidusskolā paiet bez drudžainas valodas likumu atkārtošanas – skolēni stāsta par izlasītajām grāmatām.
„Manuprāt, tās pamatlietas jau katram mums ir, protams, ir, kas ir jāatkārto, jo visu var piemirst un aizmirst, man liekas, ka lielākas problēmas būs tomēr ar domrakstu nekā ar gramatiku,” spriež 12. klases skolniece Šarlote.
„Latviešu valodas eksāmenam tā vienkārši nav iespējams sagatavoties, jo kaut ko pēdējā brīdī… Mēs varam atkārtot kādus likumus vai saprast, kur kādam vēl ir kāds robs, bet domrakstu noteikti tā nevarēs uzrakstīt,” saka skolotāja un reizē arī skolas direktore Aija Melle, atzīstot, ka zina katra jaunieša spējas un zināšanu līmeni un gribētos, lai eksāmenā to izdodas atbilstoši parādīt. Bet tad jātiek galā ne vien ar uzdevumiem, bet arī stresu
„Es nesatraucos, ka man kaut ko prasīs matemātikā vai atrast tekstā, es satraucos, ka pašas elementārākās lietas, ko es patiesībā zinu, es viņas vienkārši aizmirsīšu, tas ir tas, kas visus satrauc. Tas vienkārši ir kaut kas, ar ko jātiek pašam galā, jāsakārto savas domas. Es domāju, iepriekšējā vakarā visiem vajadzētu izdzert krūzi foršas, zaļas tējiņas un tad jau viss būs kārtībā,” iesaka 12.klases skolnieks Niklāvs.
Skolu psiholoģe Sanita Paula, kas 9. un 12. klašu skolēniem vadījusi speciālas nodarbības cīņai ar pirmseksāmenu stresu, norāda – galvenais ir savaldīt elpošanas sistēmu, elpot lēni un dziļi:
„Ir tā, ka koncentrēšanās spējas viennozīmīgi mazinās, un arī spēja sevi savaldīt; ja mierīgi elposi, tu aptuveni 5-7 minūtēs stabilizēsies, nomierināsies un varēsi veikt darbus, tāpēc ir svarīgi sakārtot nervu sistēmu.”
Psiholoģe arī uzsver, ka, gatavojoties eksāmeniem, nevajadzētu mācīties ilgāk kā trīs stundas pēc kārtas un noteikti ne pēdējā vakarā.
12.klases skolniece Diāna saka: „Es par to nedomāšu pēdējā vakarā, tas būs tāds atpūtas vakars. - Kurš eksāmens varētu būt svarīgākais tālākajiem plāniem? - Priekš manis īstenībā visi obligāti eksāmeni ir svarīgi, lai iestātos augstskolā, man ir svarīga latviešu valoda, angļu valoda un arī matemātika. - Izklausās, ka tu zini, kur stāsies? - Jā, es zinu, Kultūras akadēmijā uz radošajām industrijām.”
Karjeras konsultante Jolanta Priede gan biežāk sastopas ar jauniešiem, kas ne vien nav izdarījuši izvēli, bet nespēj nosaukt nevienu sev tīkamu nākotnes profesiju:
„Mani novērojumi ir diezgan bēdīgi, jo es nereti redzu diezgan salauztus pusaudžus, kas savu profesionālo būtību neapzinās. Un ne jau tāpēc, ka kaut kas nav kārtībā, bet spiediens no sabiedrības, stereotipi sabiedrībā, vecāku vēlmju realizēšana ir padarījuši viņus nespējīgus pieņemt lēmumus atbilstoši savai iekšējai būtībai.’’
Jolanta saņēmusi arī tādu vecāku zvanus, kas par vēlamo bērna nākotnes profesiju nolēmuši konsultēties, pašu bērnu sarunā nemaz neiesaistot. Nevajadzētu gan kāpt arī otrā grāvī un par bērna izvēli nelikties ne zinis. Pēc speciālistes teiktā, vecāku galvenais uzdevums būtu bērnus iepazīstināt ar pēc iespējas plašāku profesiju klāstu. „Pēdējo divu trīs gadu laikā esmu vadījusi konsultācijas gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem, un nereti pat pusaudzis 17-18 gados zina tikai 20 profesijas, un tas ir pārāk šaurs loks, no kā izdarīt savu izvēli. Vecākiem ir jārada tie apstākļi, lai viņš tās profesijas pēc iespējas iepazīst.”
Domām par iespējamo nākotnes profesiju pirmo reizi vajadzētu pievērsties nevis vidusskolas pēdējā klasē, bet vēl pirms pamatskolas beigšanas.
Pārbaudi sevi pirms eksāmena!
