Panorāma

Sarakstus CVK iesniegušas vēl vairākas partijas

Panorāma

Panorāma

Karsto ūdeni atvēsināt neplāno

Centralizētā karstā ūdens temperatūru, visticamāk, taupīšanas nolūkā nemazinās veselības apsvērumu dēļ

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Augot komunālo maksājumu rēķiniem, vienlaikus pieaug arī iedzīvotāju vēlme ekonomēt, un kā viena no pozīcijām, kas raisījusi interesi, ir centralizētā karstā ūdens temperatūra. Tomēr tās mazināšana taupīšanas nolūkos, visticamāk, nenotiks veselības apsvērumu dēļ. 

Pēdējā laikā arī sociālajos tīklos cilvēki sprieduši – kādēļ siltais ūdens Latvijā nevarētu būt remdenāks, kā tas ir daudzviet Rietumeiropā?

Siltumapgādes uzņēmums, kā “Rīgas siltums”, uzsilda tikai tā saukto tehnisko ūdeni. Tas tiek piegādāts siltummezgliem, kur katras ēkas pārvaldītājs izlemj – cik daudz šī siltuma izmantot, lai uzsildītu ūdeni, kas tālāk nokļūst mūsu mājokļos.

Taču pārvaldītājs nedrīkst regulēt temperatūru pēc saviem ieskatiem. Ministru kabineta noteikumi par dzīvojamo ēku sanitāro apkopi nosaka, ka  dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par 55 grādiem pēc Celsija skalas.

Šāds minimālais slieksnis noteikts veselības apsvērumu dēļ. “Ūdens temperatūra – tāda, kāda tā šobrīd noteikta, ir saistīta tikai ar iespējamās legionellu [baktēriju] savairošanās profilaksi. Jo baktērijas vislabāk vairojas ūdens temperatūrā no 37 līdz 42–45 grādiem,” skaidroja Veselības inspekcijā.

Savukārt rietumeiropieši var atļauties ūdeni sildīt mazāk, jo tur jau iepriekš ir veikti ieguldījumi ūdensvadu tīklos, kas ļauj legionellas baktērijas apkarot citiem līdzekļiem.

Veselības inspekcijas eksperta ieskatā atkāpties no pašreiz noteiktā 55 grādu limita būtu riskanti, jo jau tagad Latvijā ir vietas, kur siltais ūdens ceļā no siltummezgla līdz lietotājam atdziest un pastāv risks, ka tajā varētu atkal savairoties legionellas.

Iespēja samazināt 55 grādu slieksni gada sākumā tika vērtēta arī Ekonomikas ministrijas Enerģētiskās drošības darba grupā, bet veselības risku dēļ ministrija no šīs ieceres atteicās.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādīja: “Tika pieņemts lēmums šobrīd, vismaz pavasarī, kad par to diskutējām, šādu rīcību neveikt, jo leģionāru slimība, kas caur ūdensvadu un ūdeni tiek pārvietota, un riski saslimst ar šo slimību varētu pieaugt. Nolēmām, ka tomēr veselība ir pirmajā vietā, un tajā brīdī nolēmām šādas izmaiņas neveikt.”

Tādēļ eksperti iesaka iedzīvotajiem ietaupījumu meklēt citā veidā – piemēram, samazinot apkuri par dažiem grādiem, siltinot mājokļus vai mazāk patērējot ūdeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti