Rosināto izmaiņu mērķis ir sniegt CVK priekšsēdētājam iespēju iegūt pilnvērtīgu informāciju vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, ļaujot sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē klātesošie Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji deputātus informēja, ka, piešķirot CVK priekšsēdētājam pieeju valsts noslēpumam, būtu iespējams brīvāk dalīties ar informāciju, kas noderīga ar vēlēšanām saistītu apdraudējumu novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Savukārt esošais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars deputātus aicināja apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt arī pārējiem CVK locekļiem.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimā jāskata vēl otrajā – galīgajā - lasījumā.
Ceturtdien kļuva zināms, ka koalīcijas partijas vienojušās CVK vadītāja amatam virzīt ilggadējo komisijas darbinieci Kristīni Bērziņu, Latvijas Televīzijai apstiprināja partiju pārstāvji. Koalīcijas kopīgo lēmumuprojektu Saeimā par Bērziņas kandidatūras virzīšanu CVK vadītāja amatam plānots iesniegt jau ceturtdien, 7. martā.
