Ceļu stāvoklis ietekmē smagās lauksaimniecības tehnikas pārvietošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tuvojoties sējas laikam, lauksaimnieki bažījas par ceļu stāvokli un transportlīdzekļu masu ierobežojošajām zīmēm, kas kopumā var ietekmēt sējai nepieciešamās tehnikas pārvietošanos.

„Latvijas Valsts ceļi” atzinuši, ka 53% no Latvijas ceļiem ir sliktā stāvoklī. Zemnieki skaidro, ka bez traktora sēja nav iespējama un šī tehnika nebūt nav viegla, bet tai jānokļūst pie saimniecību lielajām platībām. Satiksmes ministrija norāda, ka ilgtermiņa risinājums ir autoceļu finansēšanas modelis, bet šobrīd lauksaimniekiem jāievēro zīmes, lai ceļu stāvokli nepadarītu sliktāku.

Nedēļas nogalē varētu sākties sēja Kurzemē, Zemgalē, arī Vidzemē, Latgalē sējas sezonu varētu atklāt pēc nedēļas. Zemniekiem uz saviem tīrumiem nepieciešams nogādāt tehniku, taču ceļi ir katastrofālā stāvoklī. Tādēļ Zemnieku saeima, Lauksaimnieku sadarbības padome un citas organizācijas uzskata, ka ceļu fonds jeb jauns autoceļu finansēšanas modelis šobrīd ir īpaši nepieciešams. Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons. Viņaprāt, jānosaka ceļu prioritātes, jāseko ceļu noslogotībai, teritorijas apdzīvotībai un transporta plūsmai.

Daudzi zemnieki jau ziemas sezonā pieveduši degvielu un minerālmēslus savās saimniecībās, paredzot ierobežojumus uz ceļiem pavasarī. Savukārt Latvijas lauksaimnieku veidotā graudu kooperatīva ''Latraps'' izpilddirektors Edgars Ruža skaidro, ka automašīnu masu ierobežojošās ceļa zīmes būtiski ietekmē ražojošo lauksaimnieku darbu pavasarī.

„Pali beigsies, un jāsāk mēslot un domāt par vasarāju sēju, augsnes apstrāde būs jāveic steidzami. Daba neļaus gaidīt!” – saka Ruža, piebilstot, ka ceļi tiks greiderēti pēc zīmju noņemšanas, citādi tie vispār nav izbraucami. Ruža uzskata, ka arī daļa lauksaimniecībai paredzētās naudas ir jānovirza ceļu uzturēšanai.

Tāpat lauksaimnieki pat esot gatavi paši labot ceļus, ja valsts to atļautu. Piemēram, nelielus posmus greiderēt vai uzbērt granti. Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds stāsta, ka arī ministrija uzskata, ka ceļu finansēšanai nepieciešams ilgtermiņa modelis, jo tur nevar būt finansējums no gada uz gadu. Taču masu ierobežojošās zīmes pagaidām ir nepieciešamas.

„Šobrīd ierobežojumu zīmes neattiecas uz transportu, kas no fermām izved svaigpienu, bet lielgabarīta tehnika – ir jāpieiet ar praktisku, skaidru skatu, cerams – saulīte ceļus ātrāk nožāvēs, situācija jāvērtē,” saka Freidenfelds.

Nākamnedēļ zemniekiem paredzēta tikšanās arī ar finanšu ministru, lai pārrunātu ceļu finansēšanas problēmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti