Kā norāda Valsts policija, visbiežāk iemesls šiem traģiskajiem negadījumiem meklējams jauniešiem raksturīgajā pārgalvībā. Arī Eiropas statistikas dati liecina – tieši ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas ir galvenais nāves cēlonis jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem.
Pēdējā autoavārija, kas no jauna pievērsa sabiedrības uzmanību jauniešu auto vadīšanas paradumiem, notika pagājušajā nedēļā Talsu novadā. Tajā dzīvību zaudēja divi U-16 basketbola izlases kandidāti, kā arī 19 gadus vecā automašīnas vadītāja. Avārijas cēloņi vēl tiek meklēti, bet šobrīd pastāv divas versijas – pārsniegts atļautais braukšanas ātrums vai pie stūres lietots mobilais tālrunis, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
“Viennozīmīgi šeit prevalē pārgalvība no jauniešu puses. Bieži vien šie nepārdomātie, bīstamie manevri kustības laikā noved pie šiem te traģiskajiem notikumiem,” saka Krapsis.
„Protams, tas noteikti ir arī ātrums, kas šīs sekas padara tikai krietni smagākas. Ja mēs tā paskatāmies un paanalizējam pēdējos notikumus, tad, ja mēs drošības jostas lietotu ne tikai kā autovadītāji, kas sēž priekšā, bet arī kā pasažieri, domāju, krietni mazāk būtu traģēdiju,” norāda Krapsis.
Autovadītāji – jaunieši vecumā līdz 29 gadiem pēc policijas pētījumiem ir riska grupa, turklāt vairāk nekā trešdaļa šo vadītāju izraisa ceļu satiksmes negadījumus ar smagām sekām. Jāatzīmē, ka katrā piektajā smagajā avārijā autovadītājs - jaunietis bijis alkohola reibumā.
“Bieži vien tas ir brauciens uz tusiņa vietu vai brauciens no pasākuma, kad vienā mašīnā ir pat pieci seši cilvēki, kas bija arī pirms diviem gadiem Zaubes ceļu satiksmes negadījumā, kad uz grants ceļa bojā gāja pieci cilvēki,” atzīmē Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa.
Viens no veidiem, kā Ceļu satiksmes drošības direkcija redz samazināt melno statistiku, ir stingrāki noteikumi autovadītāju sagatavošanai. Grozījumi noteikumos, kas, iespējams, varētu stāties spēkā jau šī gada septembrī, paredz, ka jauniešiem jau autoskolas solā jāprot paredzēt un novērst bīstamas situācijas uz ceļa.
“Jaunās izmaiņas, ko prasa autoskolas apmācībai, ir braukšana pa slidenu ceļa virsmu, tātad jau autoskolā jāizvērtē šis riska faktors un bīstamība, ka vasarā, piemēram, brauc pa putekļainu grants ceļu un kā tā automašīna uzvedas. Tātad tā ir viena sānslīde, un auto jau ir grāvī, kokā, stabā. Diemžēl tās sekas diezgan bieži ir letālas,” pauž Bērziņa.
Šaubas, ka izmaiņas noteikumos palīdzēs samazināt traģisko avāriju skaitu, izteikusi Latvijas Profesionālo autoskolu federācija. Šobrīd autoskolas jaunos autovadītājus sagatavo valsts eksāmeniem, tomēr sapratnes, kā satiksmes noteikumi darbojas uz ceļa, viņiem trūkst, norāda federācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Griģis.
“Ja viņš ar tiem satiksmes noteikumiem īsti ne visu zina, tad viņš uzskata – policistu nav, nebraukšu uz 50 km/h, pabraukšu uz 60 km/h apdzīvotā vietā. Viņš nemaz nerēķinās un nav varbūt nemaz zinājis, ka bremzēšanas ceļa garums, ja viņš palielina ātrumu līdz 60 km/h, attiecīgi palielinās turpat pusotras reizes. Un, ja viņš uz 70 km/h palielina tur, kur jābrauc uz 50 km/h, tad bremzēšanas ceļa garums palielinās turpat divkārtīgi,” saka Griģis.
Viņš norāda, ka efektīvāk būtu ieviest apmācības divās fāzēs. Ja pirmā fāze būtu eksāmens, tad otrā nozīmē, ka divu gadu laikā pēc tiesību iegūšanas jaunajam vadītājam vismaz trīs reizes būtu jāatgriežas autoskolā, kur kopā ar pasniedzējiem jāpārrunā izmaiņas un neskaidrības ceļu satiksmes noteikumos.
“Un tad tie rezultāti ir diezgan fantastiski – kopējais avāriju skaits, kur ir bojāgājušie, samazinās 8-12%, jauniešu vidū, kuri avārijas izraisa ar bojāgājušajiem, samazinās pat 30-40%. Un tas ir tepat – Zviedrija, Vācija, Šveice, Austrija,” uzsver Griģis.
Latvija Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir trešā ar vislielāko ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitu. Skaitlis svārstās, tomēr ik gadu ceļu satiksmes negadījumos bojā iet aptuveni 200 cilvēku.
