Sākotnēji Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informēja par 576 pieķertajiem ātrumpārkāpējiem. Taču, apkopojot visus ātruma kontroles maratona rezultātus, šis skaits audzis.
Ātrumpārkāpēju skaits ir tikai par vienu mazāk nekā pērn, kad bija fiksēti 636 pārkāpēji.
Policija norāda, ka tas liecinot par autovadītāju attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un drošību joprojām nav mainījusies. "Kamēr mēs nemainīsim savu attieksmi, būsim tādā līmenī. Lietuvā un Igaunijā kopējā satiksmes drošība ir labāka. Mēs diemžēl esam kaut kur beigu daļā," teica Krapsis.
Šoreiz lielākie ātrumpārkāpēji bijuši ārzemnieki, lai gan arī Latvijas autovadītāji izcēlušies ar pārgalvību.
Piemēram, likumsargi fiksējuši arī tādus pārkāpējus, kuri atzinās, ka zinājuši par ātruma kontroli, bet apzināti pārkāpuši ātrumu ar mērķi sacensties. 24 stundās likumsargi fiksējuši deviņus autovadītājus, kuriem pārsniegtā ātruma dēļ uz noteiktu laiku ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.
Valsts policijas veiktā maratona laikā konstatēti vairāki antirekordi - Kurzemē kāda ārvalstnieka vadīta automašīna vietā, kur atļauts braukt ar 90 kilometru stundā (km/h) lielu ātrumu, pārvietojusies ar 177 km/h, bet Zemgalē cits ārzemnieks traucies ar 173 km/h.
Aizvadītajā diennaktī notikušais maratons norisinājās jau piekto gadu. Šāda akcija notiek vienlaicīgi 26 Eiropas ceļu policijas tīkla dalībvalstīs, un tās mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību drošai ceļu satiksmei.
Likumsargu aplēses liecina, ka ik dienas uz Latvijas ceļiem policisti pieķer vidēji 200 autovadītājus, kuri neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Kopumā 2018. gadā Valsts policija noformējusi 73 000 administratīvā pārkāpuma protokolus par ātruma pārsniegšanu. Minētajā statistikā gan nav iekļauti ar fotoradariem pieķertie ātruma pārkāpēji.
