Likums, kas paredz iespēju pašvaldībai vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju, stāsies spēkā trešdien 10.aprīlī, un paredzams, ka Vecpiebalgas novada domes deputāti nekavēsies pieprasīt ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Pašvaldība saņēmusi 2170 iedzīvotāju parakstītu iesniegumu par ceļa kritisko stāvokli, arī Valsts Policijas atzinumu par bīstamību, ko rada bedrainais ceļš, un virkni citu institūciju iesniegumu.
"Mēs esam saņēmuši sertificēta satiksmes ceļu inženiera iesniegumu par šī ceļa katastrofālo stāvokli. Ģimenes ārstes iesniegumu par valsts autoceļa kritisko stāvokli, sakarā ar ko viņai ir apgrūtināta pārvietošanās pie slimniekiem. Ceļa stāvokļa dēļ tiks izskatīts jautājums par ārsta prakses pārtraukšanu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vēstuli. Smagu traumu un akūtu veselības problēmu gadījumā gulošajam pacientam triecieni un vibrācijas var nodarīt neatgriezeniskus veselības bojājumus. Mēs esam saņēmuši iesniegumu no Vecpiebalga novada pašvaldības autobusu vadītājiem, kas veic bērnu pārvadāšanu uz izglītības iestādēm, kurā viņi norāda, ka šī pārvadāšana nav droša. Argumenti ir ļoti spēcīgi un deputāti, kā jau es teicu, katru dienu paši pārvietojas pa šo autoceļu," saka biedrības “Piebalgas attīstībai” valdes loceklis Mārcis Ločmelis.
Mēģinājumi pievērst valdības uzmanību autoceļa kritiskajam stāvoklim sākās ar vēlāk izveidotās biedrības “Piebalgas attīstībai” valdes locekļa desmitgadīgās meitas vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim. Pagaidām saņemta tikai atbilde, ka - atbilde jāgaida. Biedrības loceklis Mārcis Ločmelis norāda, ka gaidīt nedrīkst, pa šo ceļi bērni katru dienu brauc uz skolu, mūzikas skolu un ir apdraudēta viņu dzīvība. Ja naudas trūkst jautājuma risināšanai kopumā, jāsalabo vismaz bīstamākie ceļa posmi.
"Ir stingri jāpieiet un jāskatās, kas ir tiešām sabrukušie ceļi. (..) Trīs, pieci vai septiņi ceļi Latvijā, kuri ir reāli sabrukuši – sāksim ar tiem! Un tie nav miljardi, tie nav simti miljonu, tā ir izdarāma lieta," norāda Ločemelis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan norāda, ka tādus jautājumus kā ceļu labošana var atrisināt, arī neizsludinot ārkārtas situāciju. Ministrijā arī uzsver, ka bedraini ceļi ir daudzviet Latvijā un problēma jārisina valstī kopumā.
"Ministru kabinetam būs jālemj, vai ir iespējams šo situāciju atrisināt, bet tad attiecīgi būtu jāvērtē arī Satiksmes ministrijai to, kādas ir iespējas sakārtot konkrēto ceļu infrastruktūru. Vienlaikus, protams, jāsaka, ka šī nav vienīgā vieta Latvijā, kur ceļu infrastruktūra stāvoklis šobrīd ir kritisks," saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.
Tā kā jaunais likums stāsies spēkā tikai trešdien, ārkārtas situācijas izsludināšanas pieprasījums šāda iemesla dēļ būs kas nebijis. VARAM pārstāves teiktais gan liecina par to, ka tas negarantēs valdības tūlītēju rīcību. Ja ministru kabinets nolems, ka līdzekļus piešķirt nevar, ceļš pagaidām paliks neremontēts.
Ar aicinājumu uzlabot ceļu stāvokli Latvijā šogad jau noritējusi vēl viena akcija - marta sākumā pie Latvijas un Lietuvas robežas Rucavas un apkārtējo novadu iedzīvotāji pulcējās uz valsts ceļa sakopšanas talku, kuras laikā centās pašu spēkiem aizpildīt bedres.
