Jau stājoties amatā satiksmes ministrs Matīss paziņoja, ka viņa galvenā prioritāte būs Latvijas ceļu stāvokļa uzlabošana. Tagad ministrijai ir gatavs plāns, kā to panākt. Iecerēts tuvāko septiņu gadu laikā ceļos ieguldīt 1,6 miljardus latu. No šīs summas daļu iespējams piesaistīt no citiem avotiem, bet no valsts budžeta būtu nepieciešams aptuveni miljards latu.
Lai palielinātu iespējas, ka šī nauda tiešām tiks piešķirta, ministrija iecerējusi to pieprasīt nevis kā abstraktu kopēju skaitli, bet gan likt valdībai atsevišķi izšķirties par katru konkrēto ceļu remonta projektu. „Mēs piedāvājam konkrētus ceļu posmus ar konkrētām izmaksām. Un tad, protams, ja šīs naudas nav pietiekami, tad mēs šos ceļu posmus no saraksta svītrojam. Līdz ar to (..) konkrētie ceļu posmi netiks remontēti ar visām no tā izrietošajām sekām, ar visu to, ka šie ceļu posmi sabrūk, ar visām iespējamajām negācijām no iedzīvotājiem un tā tālāk,” stāsta ministrs.
Ceļu būvnieki šo ieceri vērtē atzinīgi, bet norāda, ka problēmas atrisināšanai ar to nepietiks. „Vai solījumam var ticēt? Tas ir pirmais jautājums. Un otrs ir – nu redzot tos skaitļus, kas ir tātad četru miljardu deficīts un cik tur ir plānots līdz teiksim 20 gadam, tas jau pēc būtības problēmu neatrisinās. Tas uzlabos stāvokli, bet neatrisinās,” norāda biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” pārstāvis Andris Lapsiņš.
Pagājušogad noslēgušies divi Eiropas komisijas iniciēti pētījumi par to ceļu kvalitāti, kuri uzbūvēti, izmantojot Eiropas naudu. Atklāts, ka, no šiem ceļiem, pat pirms desmit gadiem celtie joprojām ir labā stāvoklī. Tomēr pētnieki pamanījuši citu problēmu. „Mēs uzbūvējam labu ceļu un tālāk tomēr pienācīgi nesekojam līdzi viņa kopšanai un uzturēšanai, un tas, protams, beigu beigās var atstāt iespaidu uz viņa kalpošanas laika samazināšanos,” saka autoceļu nozares konsultante Kristīne Malnača.
Ceļu seguma virskārta būtu jāatjauno reizi piecos gados, bet līdz šim tas nav darīts. Šogad tam ir atvēlēti pieci miljoni latu, tomēr uzturēšanas darbus varēs veikt tikai par Eiropas naudu celtajiem ceļiem. “Latvijas valsts ceļu” vadītājs Ivars Pāže atzīst, ka tas radīs autovadītāju dusmas. „Teiksim labākie, kas ir Latvijas līmenī vieni no labākajiem ceļu posmiem pie Lilastes, pie Grenctāles, Bauskas šoseja. Tāpat arī reģionālie ceļi, kas ir astoņus, deviņus gadus atpakaļ būvēti, tiks veikti šie virsmas darbi. Turpat blakām ir šie ceļu posmi, kas ir sabrukušā stāvoklī un tiem mums finansējums nav,” saka Pāže. „Šī ir Eiropas prasība – viņi ieguldīja naudu šajos ceļu posmos, un viņi prasa attiecīgu uzturēšanu,” viņš piebilst.
Nepakļaujoties prasībai varētu tikt zaudēta iespēja saņemt Eiropas finansējumu jaunu ceļu darbiem. Tuvāko septiņu gadu laikā tie būtu 400 miljoni latu.
