Ceļu būvnieki asi kritizē SM ceļu sakārtošanas plānus

Dienā, kad uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi» lepni pavēstīja par pabeigtiem šāgada būvdarbiem valsts autoceļa tīklā, ar ne tik optimistisku paziņojumu klajā nākusi nozares galvenā nevalstiskā organizācija. Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» velta asu kritiku Satiksmes ministrijas izstrādātājai autoceļu sakārtošanas programmai. 

Programma ir septiņgades darbu plāns, un pirmais programmas gads jau noslēgumā. «Latvijas Ceļu būvētājs» saka – plāni nav ambiciozi, taču reizē arī pārāk rožaini, jo pat minimāli saplānotajiem darbiem neseko finansējums.

No valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir puse, bet vietējos autoceļos kritiska situācija ir 42% no visiem, konstatēts Satiksmes ministrijas izstrādātajā autoceļu sakārtošanas programmā septiņu gadu periodam no šī līdz 2020. gadam.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» uzsver - atzīstot šādu bēdu ieleju, programma it kā paspīdinājusi gaismas stariņu tuneļa galā. Plāni paredz septiņos gados sakārtot pusi jeb aptuveni 850 kilometrus no valsts galvenajiem ceļiem, mazliet mazāk ieguldot arī vietējos un reģionālas nozīmes autoceļos.

Taču biedrības vadītājs Andris Bērziņš uzsver, ka programma pat neapstādina ceļu sabrukšanas procesu, bet tikai to palēnina.

Bērziņš arī kritizēja valdības pieeju, noraidot jaunās politikas iniciatīvas, kurās saprotami un racionāli sakārtoti nepieciešama finansējuma pieprasījumi.  

Turklāt programmā nav minēts, ka no 943 tiltiem 148 jeb vairāk nekā sestā daļa ir ļoti sliktā stāvoklī. Šo informāciju Ministru kabinets vien pieņēmis zināšanai. Arī jaunās valdības deklarācijā par ceļu sakārtošanu runāts vispārīgi, apsolot īstenot programmu bez konkrēta rīcības plāna. Tāpēc arī programmas īstenošana esot bezmērķīga un haotiska, akcentē Bērziņš.

„Nevienam tiltam neiedeva nauda, bet tajā brīdī, kad apstiprināja tiltu programmu, iedeva 2,5 miljonu latu projektēšanai. Tagad projekti ir,  bet remontiem naudu neiedeva, kas nozīmē, ka nauda projektēšanai nomesta zemē, jo tiltu stāvoklis pasliktinās un nākotnē esošie projekti nebūs derīgi, būs jāveido jauni,” skaidroja Bērziņš.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss («Vienotība») biedrības secinājumiem kopumā piekrīt. Taču ceļi esot viņa prioritāte numur viens, tajos septiņu gadu laikā plānots ieguldīt pusotru miljardu eiro valsts naudas, kā arī vēl 500 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Matīss atzīst, ka plāni gatavoti pieticīgi, bet ceļu sabrukšanu apturēt izdosies.

Viņš uzsvēra, ka programma ir reālistiska, nav pārlieku ambicioza, nav rožaina, saprotot, ko var sasniegt gada laikā un ko var saņemt no budžeta.

Matīss arī skaidroja, ka trūkstošos līdzekļus ceļu atjaunošanai meklēs ES fondu programmās, bet kopumā paredzams, ka 2019.gadā ceļu sabrukšana būs apturēta, un no 2019.gada atjaunos vaira ceļu, nekā tie sabruks. 

Runājot par tiltu sakārtošanu, Matīss uzsver – daļu atjaunos līdz ar galveno ceļu rekonstrukciju. Bet pārējiem tiltiem, kā arī tā sauktās publiskās un privātās partnerības projektiem naudu meklēšot valsts budžetā. Nākamajā gadā ceļiem plānots tērēt 307 līdz 350 miljonus eiro. Precīzāki plāni būšot zināmi pēc otrdien gaidāmās valdības sēdes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti