Bērziņš LTV raidījumā “Viens pret vienu” pauda, ka valstī jābūt skaidrībai ilgtermiņā, kā sakārtos autoceļus. Pašlaik būvnieki un ceļu īpašnieki gaida decembri, kad pieņem valsts budžetu, tikai tad ir skaidrība par finansējumu, tad sāk sludināt iepirkumus, un, piemēram, pērn līgumus sāka slēgt tikai jūnijā, kad “būvniecības sezona jau pazaudēta”.
Un nepilni trīs miljardi eiro, kas ir pensiju fondos, ir “vilinoša nauda”, taču tā nav valdības nauda, tā ir cilvēku nauda, to nevar ņemt un pārdalīt, norādīja Bērziņš.
Viņš pieļāva, ka pensiju fondu pārvaldnieki varētu būt ieinteresēti ieguldīt ceļos, ja tas nestu peļņu, taču ceļi kā tādi peļņu nenes, līdz ar to valdībai būtu jāatmaksā fondiem ieguldījumi, un tā jau būtu aizņemšanās.
Savukārt maksas ceļi, kas varētu paši atpelnīt ieguldījumus, Latvijā, pēc Bērziņa domām, nav perspektīva ideja, izņemot “varbūt divas trīs ielas Rīgā”.
Bērziņš uzsvēra, ka pensiju fondus “vajadzētu aizmirst”, tajos “nedrīkst līst iekšā”, un pašlaik lētāk aizņemties.
Bet neaizņemoties un nebūvējot, mēs samaksāsim trīs reizes vairāk, tikai to nemaksāsim mēs, to maksās mūsu bērni, sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka satiksmes mistrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieļāva, ka ceļu sakārtošanai varētu izmantot otrā un trešā pensiju līmeņa uzkrājumus, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka varētu palielināt akcīzes nodokli un nākotnē papildus iegūto naudu novirzīt autoceļu finansēšanai.
Tikmēr “Latvijas Valsts ceļos” nešaubās – šis ir brīdis, kad beidzot laiks atjaunot Latvijas Autoceļu fondu. Auto īpašnieki, maksājot nodevas, samaksā 550 miljonus eiro gadā, bet tikai 200 miljoni no tiem atgriežas valsts un pašvaldību ceļiem.
