Labrīt

Segvārdi un segburti: Kalna Elza

Labrīt

Pavļuts: Latvijā varētu būt līdz pat 300 jaunuzņēmumiem jeb "startup"

Cilvēki nezina un neizmanto Ārlietu ministrijas Konsulāro reģistru

Ceļotāji kūtri izmanto Konsulāro reģistru – palīgu dienestiem krīžu situācijās ārvalstīs

Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais dienests izveidojis īpašu Konsulāro reģistru, kas domāts cilvēkiem, kuri dodas ārpus Latvijas, bet gadā tajā piereģistrējas tikai 100 cilvēku. 

Ministrija skaidro, ka iedzīvotāji tādējādi apgrūtina valsts iespējas viņiem palīdzēt un reģistrēšanos neizmanto, jo nedomā, ka nelaimes var atgadīties arī ar viņiem. Pašlaik radusies situācija, ka krīžu laikā konsulārās funkcijas pilda arī tūrisma un mobilo sakaru operatori.

Kļūst auksti un tuvojas ziemas tūrisma sezona uz tuvākiem un tālākiem, bet galvenokārt eksotiskākiem galamērķiem. Tā stāsta ĀM, norādot, ka pēdējā gada laikā Konsulārajam dienestam ne reizi vien nācies saskarties ar krīzes situācijām. Tāpēc vēlreiz jāatgādina par iespēju reģistrēties Konsulārajā reģistrā, tā atvieglojot dienesta darbību ārkārtas situācijās, kuras iepriekš nevar paredzēt. Tomēr cilvēku aktivitāte esot ārkārtīgi zema.

"Ilustrācija ir tāda, ka tagad uz skolēnu rudens brīvdienām uz Spāniju neviens nav piereģistrējies.

Tas nozīmē, ka principā nav neviena no Latvijas aizbraukuša uz Spāniju. Uz Vāciju un Turciju ir piereģistrējušies divi cilvēki. Es pieņemu, ka tur jau kaut kas mēdz notikt. Vācijā šaudās un Turcijā sprāgst, tad es labāk piereģistrēšos. Mums tas ir svarīgi, jo tad, kad kaut kas notiek, reģistrēšanās Konsulārajā reģistrā dod mums iespēju ar jums sazināties, jo jūs tur atstājat savu e-pastu," stāstīja Konsulārā dienesta vadītāja Guna Japiņa.

Gada laikā reģistrējoties ap 100 cilvēku un tikai tad, kad jau notikusi nelaime.

Pirms gada latviešu tūristi Ēģiptē, Hurgadā, Konsulārajā reģistrā pieteikušies pat no lidostas. Tomēr 100 cilvēku gadā neatspoguļojot patieso ainu un apgrūtina Konsulārā dienesta operatīvo darbu. Japiņa skaidro, cilvēki visbiežāk domājot, ka viņus šādas nelaimes neskars.

"Es teiktu tā, viens iemesls varētu būt tāda vieglprātība, jo vienmēr jau [sliktais] notiek ar kādu citu.

Kas tad ar mani var notikt? Vienmēr ir dažādas atrunas, ka ar mani tas nenotiks. Otra lieta ir tā, ka reģistrēšanās process nav sarežģīts, bet viņš prasa ielogošanos ar internetbanku. Tā nav tikai tabuliņa, kur es ierakstu no tāda datuma līdz tādam datumam būšu tur. Tas ir tāpēc, lai mēs varētu identificēt konkrēto personu, ka tie nav nepareizi dati. Safantazēti dati," teica Japiņa.

Tagad ar cilvēkiem, kuriem ārpus Latvijas telefons pārslēdz viesabonēšanas režīmu, ārkārtas gadījumos sazinās mobilie operatori. ĀM izveidojusies cieša sadarbība arī ar Tūrisma operatoru un aģentu asociāciju. Tās prezidente Inga Kavaca teic, ka apkopojot vien informāciju par tūristu grupām attiecīgajā valstī no 60 ceļojuma organizētājiem.

Vēl vairāk nekā 200 organizatoru neesot asociācijas biedri. Tātad arī šie dati ir nepilnīgi.

"Tas nav objektīvi jebkurā gadījumā, ja ir tik daudz pakalpojumu sniedzēju. Apzināti tiek tie 60, un tie pārējie paliek kaut kur ārpusē. Vai katrs no viņiem informē to tūristu, ka viņam ir jāreģistrējas datu bāzē? Ne katrs arī gribēs reģistrēties. Ne katrs cilvēks grib piereģistrēties, lai pateiktu, es tajā brīdī būšu tur un tur. Tā ir viņu brīva izvēle kā cilvēkiem," sacīja Kavaca.

ĀM mājaslapā tāpat iespējams apskatīt tūrisma galamērķus, uzzinot, vai tur doties pašlaik ir droši.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti