Pēdējo gadu laikā arvien vairāk tiek konstatējami gadījumi, kuros nodarīts kaitējums VAS "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) aprīkojumam. Personas, kuras demontējušas ceļazīmes, aizmirst, ka tās paredzētas cilvēku drošībai. Ar šiem ļaunprāšiem nav izdevies cīnīties pat ar kampaņas „Neamputē ceļazīmi!” palīdzību.
„Diemžēl katru gadu uz valsts autoceļiem notiek visai liels zādzību skaits.
Turklāt - ne tikai zādzību, bet arī vandālisms. Ik gadu tie ir apmēram 200 000 eiro - tas ir tas apmērs, kādi zaudējumi tiek nodarīti LVC un tādā veidā arī valstij. Nedaudz vairāk kā puse ir tie zaudējumi, kurus nodara zagļi un vandāļi," saka LVC pārstāve Anna Kononova.
Problēma ar šādiem vandāļiem ir liela un sastopama daudzās pašvaldībās. Jautājot par to, kur cilvēki liek piesavinātās ceļazīmes, atbilde skan, ka tās mēdz pielietot pat kā sniega lāpstas.
„Mēs visi šad tad esam redzējuši pie šķūnīšiem piespraustas ceļazīmes. Tas noteikti nav tas veids, kā būtu jāizmanto ceļazīmes. Tās cinkotās caurules, kuru dēļ tiek ceļazīmes zagtas, tās arī izmaksā prāvu naudu. Tās izmaksā ap 70 eiro," norāda Kononova.
Lielākoties ceļazīmes tiek nodotas metāllūžņos, kaut gan to pieņemšana no privātpersonām ir pretlikumīga saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Latvijas Radio mēģināja pārbaudīt, vai un cik viegli šādas ceļazīmes būtu iespējams nodot.
Tika apzvanīti astoņi dažādi lūžņu nodošanas punkti gan Rīgas, gan arī tālākā Latvijas apkārtnē.
Vairākumā no gadījumiem Latvijas Radio saņēma noraidījumu ar paskaidrojumu, ka privātpersonām netiek sniegti šādi pakalpojumi, jo tas ir pretlikumīgi.
Turpinot apzvanīt metāllūžņu nodošanas punktus, tomēr izdevās noskaidrot, ka divos no astoņiem nodošanas punktiem ceļazīmes tiktu pieņemtas.
Vienā no gadījumiem uzņēmuma pārstāve aicināja nodot svina ceļazīmes un otrajā gadījumā ceļazīmes piekrita pieņemt ar noteikumu, ka obligāti jāuzraksta iesniegums par to, ka uzņemos atbildību. „Ja jūs esat privātpersona, tad man vajadzīgs kāds dokuments, ka jūs neņēmāt ceļazīmes no Latvijas, lai mani pēc tam neiesēdinātu cietumā. Kā apliecinājums, ka tas ir jūsu īpašums," saka pārstāve. "Pašas caurules es varu ņemt, ja būs nomontētas visas zīmes, bet ar zīmēm būs grūtāk. Jo zīmes, tās tomēr ir valsts īpašums, bet caurules var būt no jeb kurienes," viņa paskaidro.
Kononova norādīja, ka tik tiešām ir problēma, bet metāllūžņu pieņemšanas punktu kontrole nav "Latvijas Valsts ceļu" kompetencē. Viņa uzsvēra, ka būtu jārisina jautājums par sodu piemērošanu. „Protams, ka tas ir jautājums par sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm un, iespējams, šiem metāllūžņu uzņemšanas punktiem. Sodi ir vairāk tiesībsargājošo iestāžu jautājums - kādā veidā ir iespējams un vai šos zagļus ir vispār iespējams atrast un saukt pie atbildības," viņa norāda.
Rīgas domes pārstāve Ilze Dimante atzina, ka cilvēki zog ne tikai zīmes, bet pat demontē pieturvietu būdiņas un ietves betonu. Ir nācies saskarties arī ar gadījumiem, kuros zagļi naktīs ļaunprātīgas darbības veic atkārtoti, pat pēc tam, kad zīmes nomainītas jau četras reizes. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, un zādzības konstatēšanas gadījumā tiek ierosināta arī krimināllieta.
