ĪSUMĀ:
- Bērnu uzticības tālrunī pērn divkāršojies zvanu skaits, kas saistīts ar iespējamiem pašnāvību gadījumiem.
- Arī policijā novērtē dienas centru nozīmi darbā ar riska grupas jauniešiem.
- Taču pandēmijas laikā šādu centru darbs ierobežots. Līdz ar to ierobežots atbalsts jauniešiem sarežģītās situācijās.
- Lūdz ministrijām atļaut riska grupas jauniešiem tikties šajos centros.
- LM to uzskata par vajadzīgu; VM konsultējas ar IZM un vēl vērtē.
Pandēmijā jauniešu centriem arī jaunas funkcijas
"Open" radošā centra vadītājs Edijs Klaišis pastāstīja, ka pirms ierobežojumiem vairāku centru telpas dažādās pilsētās pastāvīgi apmeklējuši aptuveni 60 riska grupas jauniešu, bet tagad tiek uzņemti aptuveni 30. Arī šie centri līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem darboties nedrīkst.
Klaišis pastāstīja par jauniešiem, kuriem durvju vēršanu tomēr neliedz arī pandēmijas laikā: "Katrā centrā man ir kādi 4 vai 5 jaunieši, kuriem patiešām ir smaga situācija, un es viņus laižu iekšā. Piemēram, "Maskačkas" centrā ir viens jaunietis un, ja es viņu pašlaik nelaistu iekšā, tad tās būtu divas vai trīs nedēļas un šis puika būtu aiz restēm. Viņam ir jau bijušas nopietnas problēmas ar likumu, bet šobrīd viņš ar savu veco kompāniju nekomunicē, viņš pavada dienas pie mums. Un, ja es viņam liegšu šobrīd nākt pie mums, tad viņš automātiski atgriezīsies savā vecajā kompānijā.
Šobrīd es laižu iekšā jauniešus, kuriem mājās ģimenē ir alkohols, narkotikas, vardarbība un visas no tā izrietošās sekas."
"Open" radošais centrs darbojas Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Daugavpilī un arvien var vaļā jaunas telpas, kur var pulcēties jaunieši no 13 gadu vecuma. Šādos centros jauniešiem ir fizisko aktivitāšu iespējas, viņi var spēlēt galda spēles, kā arī paši izdomāt un rīkot kādas radošas nodarbības. Bet Covid-19 krīzes laikā parādījušās arī jaunas funkcijas.
"Jaunieši nāk uz centriem mācīties, mums ir saziedoti datori, un viņi sēž un mācās. Tāpat es esmu pamanījis, ka situācija mājās attiecībā uz pārtiku kļūst arvien sliktāka, jo viņiem pie mums ir iespēja gatavot. Mums ir savi produkti, un, ja kādreiz tā gatavošana bija ik pa laikam, tad šobrīd tas tiek darīts katru dienu," pastāstīja Klaišis.
Ministrijas vērtē un saskaņo
Lai arī Edijs jau vairākus mēnešus aktualizējis lūgumu, ievērojot epidemioloģisko drošību, atļaut riska grupas jauniešiem tikties šajos centros, tomēr arvien šāda iespēja valdībā nav pārskatīta.
"Mēs gadu dzīvojam pandēmijas apstākļos, bet neviens gada laikā nav aizdomājies par šo sabiedrības daļu – riska grupas jauniešiem. Šobrīd arī pierādās tas, ka īsti nezina, kuram par to ir jāatbild. Kad mēs sākām komunicēt, no Veselības ministrijas sākumā bija solījumi, ka rīt, parīt sāksim utt. Tad, kad es atkal sāku skaļi viņus tramdīt, tad man pasaka, ka tas atkal ir nodots Izglītības ministrijai. Tā ir tāda futbola spēlēšana ar mūsu problēmu, katra viņu novilcinātā diena kāda jauniešu dzīvi var izmainīt neatgriezeniski. Mums ir divi puikas, kas pēdējā ārkārtas stāvokļa laikā ir nonākuši jau krīzes centrā," pastāstīja Klaišis.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vadītāja Zita Mustermane norāda, ka ministrija jau 19. janvārī Veselības ministrijai (VM) nosūtījusi vēstuli ar lūgumu rast iespēju ļaut riska grupas jauniešiem pulcēties minētajos centros arī ārkārtējās situācijas laikā.
"Mēs esam lūguši VM iekļaut šo punktu ārkārtējās situācijas rīkojumā, kas nosaka, kādi ir ierobežojumi. VM ir norādījusi, ka rindas kārtībā izskatīs šo mūsu priekšlikumu, taču joprojām neesam saņēmuši atbildi un neesam redzējuši, ka rīkojums tiktu grozīts, lai atļautu šo centru darbību. Kurā rindas kārtībā ir šis mūsu priekšlikums, to es nevaru komentēt, bet mēs gribam cerēt, ka tas jautājums nepazudīs. Manuprāt, uz ielām viņi neievēro arī tik stingri drošības prasības, kā tas būtu šajos radošajos centros. Un tas būtu vērtīgi, ja viņiem būtu atļauts pavadīt saturīgi šo laiku," norādīja Mustermane.
Veselības ministrijas pārstāve Sintija Gulbe apstiprināja, ka par jauniešu radošo centru darbību redzējums lūgts vēl Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Lai arī tas ir saņemts, jautājuma virzības laiku patlaban neprognozē.
"Lai jautājumu varētu skatīt kompleksi, jo mēs nerunājam tikai par kāda atsevišķa centra darbību, tad ir nepieciešams nozares redzējums. Līdz ar to IZM tika lūgts sagatavot šo redzējumu, kas saņemts aizvadītās nedēļas nogalē. Un šobrīd epidemiologi kopā ar VM ekspertiem tālāk vērtēs šādu centru iespējamo darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības," sacīja Gulbe.
Izglītības ministrija minētajā vēstulē arī aicināja izvērtēt iespēju ļaut jauniešu centriem, jaunatnes organizācijām un nevalstiskajām organizācijām sniegt klātienes atbalstu sociālā riska grupas jauniešiem.
Atbalsta nozīmi uzver inspekcija un policija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja pienākumu izpildītāja Valentīna Gorbunova pastāstīja, ka
bērnu uzticības tālrunī pērn divkāršojies zvanu skaits, kas saistīts ar iespējamiem pašnāvību gadījumiem.
Iepriekš konsultācijas jau par tik dziļām problēmām vairāk tika saistītas ar jauniešu savstarpējām attiecībām, taču tagad tas ir par attiecībām ģimenē. "Noslēgtā situācija ģimenēs, un kāda nu kurai ģimenei ir tā dzīvojamā platība, vai pusaudzim ir iespējas kādu brīdi pavadīt savā telpā vai arī tas ir vienistabas dzīvoklis kuplai ģimenei, kur ir mācības. Un, ja vēl vecāki ir ar kādām sociālām problēmām, tad, protams, tas nav vienkārši.
Un, protams, tā bezizejas sajūta šiem jauniešiem tikai pastiprinās," atzina Gorbunova.
Inspekcija šonedēļ sāk jaunu projektu un ģimenēm ar bērniem piedāvā bezmaksas psihoterapijas konsultācijas.
Savukārt, runājot par jauniešu dienas centru darbību, Gorbunova norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās: "No bērnu interešu viedokļa tā ir medaļa ar divām pusēm. No vienas puses, bērnu tiesības nevar būt prioritārākas par kopējo epidemioloģisko drošību. Bet, no otras puses, saprotot, ka tā ilgtermiņā var būt dziļa psiholoģiska bedre šiem jauniešiem, iespējams, izvērtējot drošības pasākumus, riska grupas jauniešiem jāļauj apmeklēt šos centrus. Jautājums, vai ministrijas to sadzird un adekvāti vērtē, ka tam nav tikai šī brīža konteksts, bet tas būs ar dziļu pēcgaršu."
Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka pērn par 15% pieaudzis nepilngadīgo personu narkotisko vielu lietošanas un glabāšanas noziegumu skaits, bet kopumā jauniešu izdarīto likuma pārkāpumu skaits ir samazinājies. Arī pārkāpumi pret bērniem pērn bijuši mazāk, taču šobrīd arī cietušie mazāk ir kādu liecinieku redzeslokā.
"Dienas centri jauniešiem ir ļoti svarīgi. Arī ar kriminoloģiskiem pētījumiem ir pierādīta to loma, lai nepilngadīgas personas nenoietu no ceļa un nekļūtu par likumu pārkāpējiem. No tāda viedokļa, protams, ja ir iespējams nodrošināt drošus apstākļus, tad šiem jauniešiem jebkura aktivitāte ir nozīmīga, jo ilgtermiņa sekas mēs redzēsim pēc vairākiem gadiem," skaidroja policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem nabadzības riskam vai sociālās atstumtības riskam pakļauto 16–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars Latvijā 2019. gadā bija 22 % jeb aptuveni 33 tūkstoši jauniešu. Turklāt saskaņā ar 2021. gada pusaudžu resursu centra pētījumu "Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekme uz Latvijas pusaudžiem un jauniešiem" 70,4% atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk nekā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Tādēļ ievērojami pieaug jauniešu psihoemocionālie riski, kas var būt iemesls tuvākajā laikā vēl vairāk jauniešiem nonākt sociālā riska grupā.
Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas 2019. gadā pašvaldībās darbojās 42 nevalstisko organizāciju dibināti un uzturēti jauniešu centri.
