«Čekas maisu» pētnieki pārtrauc rezultātu publicēšanu LU vietnē

Valsts drošības komisijas (VDK) darba pētnieki ir pārtraukuši pabeigto darbu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.

Komisijas pārstāve Marta Starostina norāda, ka šāds lēmums pieņemts pēc Datu valsts inspekcijas (DVI) norādes, ka pētījumā nedrīkst būt publiskoti cilvēku vārdi un uzvārdi un viņu biogrāfijas. Pretēja prakse būtu pretrunā Fizisko personu datu aizsardzības likumam, jo personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu fizisko personu. Tas attiecas arī uz personas vārdu un uzvārdu.

“Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta,” raksta Starostina.

Ar papīra formā jau izdotajiem rakstu krājumiem gan sabiedrības pārstāvji, gan valsts institūcijas varēs arī turpmāk iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur ir pieejami izdevumu obligātie eksemplāri, kā arī citās bibliotēkās, informē Starostina.

DVI portālam lsm.lv uzsver, ka, publicējot datus, to apstrādei ir jānotiek atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā teiktajam. Vārdi un uzvārdi ir viens no ierastākajiem identifikatoriem personas datu apstrādē. Sākotnēji DVI norādīja, ka šajā gadījumā VDK izpētes komisija varēja pētījuma rezultātus publicēt, neminot cilvēku vārdus un uzvārdus, jo tas ir pretēji Fizisko personu datu aizsardzības likumā teiktajam attiecība uz personas datu apstrādi.

Tomēr vēlāk DVI norādīja, ka vispār nekomentē šo konkrēto gadījumu. "Ne Latvijas Universitāte, ne Komisija par šo faktu nav informējusi Datu valsts inspekciju. Līdz ar to Datu valsts inspekcijas rīcībā nav informācijas par Komisijas pētījumu publicēšanas pārtraukšanu, šādas rīcības pamatojumu, kā arī rīcību ar jau publicētajiem pētījumiem," raksta DVI.

Iepriekš inspekcija arī apšaubīja komisijas rīcību, atzīmējot, ka Satversmes 96.pantā nostiprinātas ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. "Savukārt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādējādi informācijas par fiziskas personas dzīvi publiskošana ir pieļaujama tikai, ja tā atbilst Satversmei un personas datu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām," decembrī norādīja inspekcija.

Ziņots, ka DVI sāka pārbaudi par bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas publikācijām, kurās pieminēti VDK darbinieku dzīvie ģimenes locekļi. Komisijas mājaslapā izvietotie zinātnieku raksti detalizēti norādīja VDK augsta ranga darbinieku, piemēram, LPSR iekšlietu ministru, VDK priekšsēdētāju un to vietnieku personas lietas, kā arī viņu biogrāfijas detaļas – ģimenes locekļu vārdus, uzvārdus, darba gaitas un attiecību aspektus. Komisijai ir bijušas ilgstošas un smagas sarunas arī ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par dokumentu publiskošanu. Biroja vadītājs Jānis Maizītis vēl nesen norādīja, ka pētnieku uzdevums ir ieteikt valdībai, ko darīt ar dokumentiem, nevis nākt klajā ar saviem uzskatiem.

Jau ziņots, ka VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Publicēt vajadzētu pētījumus, nevis plikus datus, nav nekādas jēgas sabiedrībai zināt par VDK aģentu ģimenēm, datiem būtu jābūt pieejamiem pētīšanai, bet nebūtu jāpublicē nekas, kas nav sabiedrībai svarīgs, īpaši, ja tas skar cilvēkus, kas nav bijuši iesaistīti nekādos noziegumos.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti