Komisijas pārstāve Marta Starostina trešdien, 24.janvārī, informēja, ka VDK izpētes komisijas pētījumi turpmāk vairs netiks publicēti Latvijas Universitātes mājaslapā un ka šāds lēmums pieņemts pēc Datu valsts inspekcijas (DVI) norādes, ka pētījumā nedrīkst būt publiskoti cilvēku vārdi un uzvārdi un viņu biogrāfijas.
Inspekcija pērn uzsākusi pārbaudi par VDK izpētes komisijas publikācijām, kurās minēti čekas darbinieku dzīvie ģimenes locekļi. Tiesa, tās rezultāti gaidāmi ne ātrāk kā februāra beigās, un Datu valsts inspekcija norādīja, ka nav aicinājusi ne universitāti, ne komisiju pārtraukt pētījumu publicēšanu.
“No mūsu puses nav bijis nekāds rīkojums vai administratīvais akts pieņemts, kas liktu rīkoties tādā vai savādākā veidā,” sacīja Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.
Arī Latvijas Universitātē norāda – tā nekādā veidā nav aicinājusi komisiju pārtraukt pētījumu publicēšanu augstskolas mājaslapā, bet gluži otrādi.
“Mums tas ir liels pārsteigums, un mēs esam neizpratnē par šādu rīcību no komisijas puses,” atzina Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens.
Viņš apstiprināja, ka universitāte vēl aizvien atbalsta VDK izpētes komisijas pētījumu publicēšanu LU mājaslapā, kas arī atbildēts Datu valsts inspekcijai (DVI).
“Mēs esam jau 28. decembrī nosūtījuši DVI atbildi, ka mēs uzskatām ka šeit nav nekāda likuma pārkāpuma. Mēs uzskatām, ka VDK darbības izpētes komisijas pētījumi ir publicējami, mēs nevienā brīdī neesam centušies ierobežot šīs komisijas darbību, tieši otrādi,” uzsvēra Ikstens.
Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, kurš šobrīd ir saslimis, Latvijas Televīzijai pa telefonu atzina, ka par lēmumu pārtraukt pētījumu publicēšanu LU mājaslapā neko daudz nezina. “Es arī biju mazliet pārsteigts par šito. Īsti atbildēt nevaru, runāts par to tika, bet tas pēdējais solis notika bez sazināšanās ar mani,” sacīja Kangeris.
Starostina ceturtdien sākotnēji norādīja, ka šo jautājumu komentēt nedrīkst, to varot tikai komisijas vadītājs. Viņa gan atzina, ka portālā “pietiek.com” publicētais raksts, kurā pausta neapmierinātību ar Latvijas Universitātes atbildi Datu valsts inspekcijai, ir viņas, taču uzstāja, ka LTV komentārus sniegt nevar, jo esot jākonsultējas “ar vairākiem komisijas pārstāvjiem, lai varētu atbildēt”.
Bet drīzumā komisija beidzot varēs ķerties pie Satversmes aizsardzības biroja telpās VDK dokumentu izpētes, jo astoņiem tās locekļiem tiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Tiesa, SAB apstiprināja, ka vienlaikus birojā varēs darboties tikai divi pētnieki, jo vairāk cilvēkiem tam paredzētajā telpā neesot vietas.
Jau ziņots, ka VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
