Carnikavas pašvaldības ieskatā novada apvienošana ir notikusi, pārkāpjot Satversmē un Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietverto pašvaldības principu, Satversmē noteikto samērīguma principu, kā arī labas likumdošanas principu.
Likuma normas attiecībā uz Carnikavas pašvaldību esot pieņemtas, pašmērķīgi apvienojot Ādažu un Carnikavas novadus, bez šādas apvienošanas izvērtējuma un pienācīgu konsultāciju veikšanas ar Carnikavas pašvaldību.
Tādējādi likuma normas, kas skar Carnikavas pašvaldību, nevarot atzīt par konstitucionālām un tiesiskas sekas radošām.
Carnikavas novada dome 2019.gadā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā par Administratīvi teritoriālo reformu aicināja piedalīties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), taču aicinājums tika noraidīts, un ministrija nenodrošināja arī neviena cita ministrijas pārstāvja piedalīšanos sanāksmē, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli un atbildētu uz to jautājumiem.
Carnikavas pašvaldības pārstāvju viedoklis neesot pienācīgi uzklausīts arī pagājušā gadā Ādažos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētajā sapulcē ar pašvaldību deputātiem.
2019. gada vasarā veiktajā aptaujā novada iedzīvotāji pauda negatīvu nostāju pret Carnikavas novada iespējamo pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām.
Carnikavā pie varas ir Saeimā opozīcijā esošā Latvijas Zemnieku savienība.
Kā ziņots, vairākas pašvaldības izteikušas gatavību vērsties ST pret administratīvi teritoriālo reformu.
Saskaņā ar ST sniegto informāciju, līdz 1.augustam bija saņemti Limbažu novada un Ikšķiles novada pieteikumi.
Vēlāk arī Inčukalna novada pašvaldība informēja, ka vērsusies ST saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
ST informēja, ka ierosināta lieta par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta iekļaušanas Ogres novadā atbilstību Satversmei.
