Darba līgumu izpilddirektoram Raimomdam Garenčikam Carnikavas novada dome uzteica 2010.gada 3. septembrī, bet 2013. gada 26. jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma atjaunot Garenčiku amatā un piedzīt no pašvaldības vairāk nekā 31 tūkstoti eiro. Dome aprēķinājusi, ka ilgās tiesvedības dēļ piedzenamā summa ir palielinājusies gandrīz par 14 000 eiro, tāpēc nolēmusi sniegt prasību tiesā, lai piedzītu no valsts, viņuprāt, pārmaksātos līdzekļus.
Mēs vēlamies pievērst uzmanību, ka beidzot ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai šo sistēmu sakārtotu un lai jebkuram indivīdam, vai tā būtu juridiska vai fiziska persona, būtu tiesības uz tiesvedības procesu saprātīgā termiņā,” Carnikavas domes motivāciju pamato tās priekššēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS).
Ilgstošajos tiesvedības procesos iesaistītais izpilddirektors piekrīt, ka nav patīkami atrasties tik ilgā neziņā, tomēr no komentāriem atsakās.
Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja skaidro, ka lietu izskatīšanas ilgums ir atkarīgs no katras lietas faktiskajiem apstākļiem un pušu attieksmes, piemēram, neierašanās uz tiesas sēdēm, slimības, dažādu lūgumu pieteikšana tiesai, tiesneša noraidīšana u.c. Tas viss kavē lietas izskatīšanu pēc būtības.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis skaidro, ka līdzīgi gadījumi esot arī citos novados, un, lai izbēgtu no šādām problēmām, izpilddirektoriem būtu darbs jāsāk un jābeidz reizē ar priekšsēdētāju, līdzīgi kā tas ir ar parlamentārajiem sekretāriem:
„Tā kā priekšsēdētājs ir vēlēts un izpilddirektors ir pirmā viņa uzticības persona, kas strādā ar administrāciju, tad šeit būtu jāstrādā kopā, un līdz ar to nerastos tādas situācijas.”
Statistika liecina, ka 2013. gadā pirmajā instancē vairums no prasībām par atjaunošanu darbā izskatītas termiņā ne ilgākā par pusgadu. Līdzīga aina arī apelācijas instancē apgabaltiesās. Savukārt Augstākās tiesas civillietu departamentā lietu vidējais izskatīšanas ilgums ir 14,5 mēneši.
