Vēl padomju laikos daudzi cilvēki Gaujas malā sabūvējuši vasarnīcas, kas pavasaros regulāri applūst, tāpēc Carnikavas novada dome izšķīrusies par vērienīgu projektu dambja būvniecībai.
Foto: Plūdi Carnikavā 2013.gada aprīlī.
Pēdējo divu gadu laikā Carnikavai izdevies rekonstruēt jau sen uzbūvēto dambi sešu kilometru garumā, un tagad otrā Gaujas pusē top pilnīgi jauns dambis, kura garums būs trīs kilometri.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāstīja, ka jaunais dambis ir viena no vērienīgākajām brīvvalsts laikā tapušajām hidrobūvēm, lai pasargātu Gaujas un Siguļu iedzīvotājus no applūšanas. Kopumā jaunais dambis sargās vairāk nekā 400 nekustamos īpašumus un mājsaimniecības.
Projekts "Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā” paredz arī slūžu būvniecību uz Dzirnupes, un tā kopējās izmaksas ir 4,4 miljoni eiro. To visu pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju saprot, ka aizsargdambis uzlabos viņu dzīves līmeni, pašvaldībai nācies izcīnīt ne vienu vien cīņu, jo pa velti neviens savu applūstošo zemi atdot nevēlējās.
Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis stāstīja, ka jaunā dambja būvniecībai pašvaldībai nācās iegūt vairākus desmitus īpašumu, sākot no iegādes un maiņas, līdz tam, ka divi īpašumi ir piespiedu atsavināti, jo nebija iespējams vienoties ar īpašniekiem par zemes iegūšanu dambja būvniecībai.
Dambi būvē no smiltīm, atsevišķās vietās tas tiek nostiprināts ar speciāliem plastmasas pāļiem. Kad aizsargbūve būs gatava, to apklās ar melnzemi un pa virsu zaļos zālīte.
SIA “Jēkabpils PMK” projektu vadītājs Sandis Zvidriņš stāstīja, ka „projekts kā tāds ir interesants, tā ir jaunbūve, projekts ir sarežģīts, ir atsevišķi elementi, kas nav ikdienišķās būvēs”.
Lai gan pasaules un arī Latvijas praksē ir piemēri, kad dambji izrādās bezspēcīgi dabas priekšā laikā, Carnikavas projekts paredz, ka 100 gadu laikā iespējama tikai viena applūšanas reize.
