Denisu Čalovski apmeklējām piektdienas rītā Rīgas Centrālcietumā kopā ar viņa māti Jeļenu. Tā dēvētais Imantas hakeris saka – tagad visvairāk pietrūkst ģimenes un draugu.
Man ir tīri cilvēcīgi ļoti smagi, jo es nekad nebiju iedomājies, ka varētu nokļūt tādos apstākļus. Bet nu situācija ir tāda, kāda ir. Un kaut kā ir jāturas, jādomā par saviem tuviniekiem, radiniekiem, kas ir te, un jādomā, ko izdarīt lietas labā,” saka Čalovskis.
Viņš stāsta, ka ikdienā tagad cenšas vairāk lasīt un vingrot, taču smagumu tas nemazina, jo cietuma dzīve viņam bijusi pilnībā sveša: "Nu īstenībā ir ļoti smagi. Un parastam cilvēkam, tas ir daudzas lietas nav saprotamas, kas šeit notiek. Kā arī, agrāk bija Twitterī, cik man ir zināms – es to izlasīju avīzē – lietotājs, kurš stāstīja par to, kā te ir. Nu principā, te arī ir tā, kā viņš ir rakstījis.”
ASV varas iestādes Čalovski apsūdz smagos kibernoziegumos. Latvijas likumsargu ceļš līdz Imantas daudzdzīvokļu mājas jumtam, no kura nolaižoties, viņi 2012. gada nogalē iekļuva Denisa Čalovska dzīvoklī, bija gana ilgs. 2010. gada beigās ASV tika aizturēts Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins – Krievijā pazīstama dziedātāja audžudēls – kurš šobrīd arī ir galvenais aizdomās turētais “Gozi” vīrusa izstrādāšanas un izplatīšanas lietā. Viņš, baidoties no barga soda – Kuzminam draud pat 95 gadi cietumā - ar izmeklētājiem sadarbojas.
Hakeru kopienā ar saviem īstajiem vārdiem dalīties nav ierasts, tādēļ Kuzmins ASV likumsargiem atklājis divus savu līdzzinātāju interneta segvārdus. Viens no segvārdiem - “Virus” – identificēts kā Rumānijas pilsonim Mihajam Paunesku piederošs. Otrs segvārds bijis “Miami”. ASV likumsargi šo hakeri internetā esot izsekojuši ilgu laiku, ievācot pamatīgu pierādījumu apjomu un secinājuši – tas ir Čalovskis.
Kādi ir pierādījumi š segvārda saistībai ar Denisu Čalovski, nav zināms. Viņš pats joprojām apgalvo, ka neesot “Miami”, un ne no viena neko nav zadzis.
„Sanāk tā, ka viņš nebija norādījis uz mani, cik es sapratu, viņš bija vienkārši norādījis uz to niku, bet nezinu, kāpēc to niku saistīja ar mani,” norāda Čalovskis. „Saprotiet, es esmu tāds kā ķīlnieks šajā apstāklī un varu tikai pateikt to, ka es nezinu gan to Krievijas pilsoni, gan to Rumānijas pilsoni nezinu, un nezinu par to Gozi vīrusu un neesmu palīdzējis kaut kādiem shēmotājiem īstenot viņu shēmas un dabūt kaut kādu naudu, un arī neesmu saņēmis.”
Jautāts par datorprasmēm, Deniss Čalovskis saka, ka varot salabot datoru, izveidot mājaslapu, bet tas arī esot viss. Esot arī izveidojis internetveikalu, kurā tirgojis un piegādājis ziedus un dāvanas. Programmētājs viņš neesot.
„Jā es varu pateikt, ka es neesmu parasts datorlietotājs, bet nu tas nav... Es nezinu kāpēc tā ir sanācis, ka esmu nokļuvis šeit,” neizpratnē ir apcietinātais.
Liktenīgo rītu, kad likumsargi ielauzās viņa dzīvoklī, viņš atceras tikai daļēji.
„Tobrīd es biju mājās un gaidīju, kamēr atnāks mani vecāki. Un pēkšņi kaut kas nokrita uz balkona, un kad es gribēju apskatīties, kas notika, tur stāvēja cilvēki maskās, sāka lauzt logus, izmeta granātu. Es izskrēju un domāju kaut kur pēc iespējas ātrāk apgulties,” atceras Čalovskis. „Nu, vairāk es tā īsti nevaru atcerēties, kas bija.”
Viņš esot gulējis uz grīdas ar uz galvas uzsviestu lupatu, kamēr dzīvoklis pārmeklēts.
„Cik es sapratu, datorus, mobilos telefonus un kompaktdiskus kaut kādus," saka Čalovskis, taču nevar atbildēt, kas tieši tajos bija iekšā. "Es arī nezinu, kurus viņi paņēma, bet man liekas, ka tur bija mūzika vai kaut kas tāds.”
Pēc tam Latvijas sabiedrība viņu iepazina kā Imantas hakeri, kurš tiesas zālē pār acīm uzmauktu kapuci noklausās vispirms lēmumu par apcietināšanu, bet vēlāk – jau tiesas lēmumu par izdošanu ASV. Tagad viņš stāsta, ka seju tolaik esot slēpis, jo tā rīkoties ieteikuši policisti. Vēlāk, protams, sapratis, ka tas tikai liek izskatīties pēc noziedznieka. Viņš uzsver, ka būtu ar mieru aizstāvēties Latvijas tiesā, bet ASV tiesu sistēmai neuzticoties.
„Man liekas, ka tur neko neattaisno. Ja jau pat Snoudena tēvs teica, lai viņa dēls tur neatgriežas, jo viņš zina to sistēmu un zina, kā tas viss var notikt. Jo viņi daudz ko apsola, bet nepilda. Kaut kā tā viņš bija teicis,” stāsta Čalovskis.
Imantas hakera lietai ieilgstot, tā sāka piesaistīt aizvien plašāka sabiedrības loka uzmanību, līdz beidzot no parastas krimināllietas pārtapusi izteikti politiskā jautājumā, kurā atšķirīgas nostājas ir dažādām politiskām partijām. Pats Deniss Čalovskis gan nevēlas komentēt ap savu likteni virmojošās politiskās kaislības. Uzzinājis par Nacionālās apvienības politiķa Jāņa Iesalnieka tviterierakstu “Kam mums tāds noziedzies urlēns vajadzīgs? Tikšana vaļā no tādiem pilnībā atbilst NA nostādnēm”, viņš gan vairs nebija tika atturīgs.
„Man liekas, ka ar to viņš parādīja savu nostāju un arī savas partijas nostāju,” uzskata Čalovskis. „Es esmu pilsonis no dzimšanas un mani vecāki vēl uz Brīvības pieminekļa arī ziedoja naudu. Jo mans tēvs arī ir pilsonis un atbalstīja Tautas fronti, bet nu...”
Galīgais valdības lēmums varētu tikt pieņemts jau otrdien, tādēļ šobrīd domas par nākotni ir galvenais, kas aizņem Denisa Čalovska prātu.
Es jūtos ļoti uztraukts un mani uztrauc, kas būs tālāk,” atzīst Čalovskis. „Pagaidām mans dzīves sapnis ir nokļūt mājās un nekādu citu sapņu man tagad nav.”
ASV tiesu sistēmā tiesnešiem ir ļoti plašas iespējas variēt, nosakot soda apjomu. Lielākais sods, kāds līdz šim ASV piespriests hakerim, ir bijuši 20 gadi cietumā. Tas, kaut neapšaubāmi ir ilgs, tomēr ir stipri mazāks nekā plaši tiražētie 67 gadi, kas draudot Čalovskim, ja viņu izdos un ASV notiesās. Paveroties pagātnē, var atgādināt, ka Latvijas pilsone Egija Kuka, kuru ASV apsūdzēja krāpšanā, tika izdota 2012. gada septembrī. Viņai draudēja 20 gadi cietumā, bet viņa vainu atzina un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ viņai beigu beigās piesprieda septiņus mēnešus aiz restēm.
Denisa Čalovska liktenis tagad ir politiķu rokās. Viennozīmīgi skaidras atbildes par to, kāda būtu pareizākā rīcība pagaidām nav. Tādēļ atliek vien gaidīt otrdienas valdības sēdi.
