Imantas hakera izdošanas juridiskie aspekti izraisīja arī plašas diskusijas juristu vidū un advokāte Bulgakova pat izstrādājusi piedāvājumu veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā.
„Ja tādas garantijas ir sniegtas, tad tas ir pozitīvi manam klientam, bet vai tas novērš visas bažas par viņa tiesību iespējamo neievērošanu, tik tiešām aizstāvībai šīs bažas arī paliek,” skaidro Bulgakova.
Advokātes izstrādātie grozījumi paredz to, ka, pirmkārt, izdošanas lūgumus būtu jāizskata vispirms apgabaltiesā, un, otrkārt, tiesai šādos gadījumos obligāti jāizvērtē, vai izdošana nepārkāps aizturētā cilvēktiesības. Viņa tos iecerējusi iesniegt Saeimas Juridiskajā komisijā un Tieslietu ministrijā izvērtēšanai.
Jau ziņots, ka ASV Tieslietu departaments vēstulē Latvijas Tieslietu ministrijai apliecinājis - ja Latvija izdos Denisu Čalovski, tad tiks garantēta viņa cilvēktiesību ievērošana.
Iepriekš Satversmes tiesa neierosināja lietu pēc Čalovska konstitucionālajām sūdzībām. Tieslietu ministrija jau pauda, ka Latvijai būtu jāizdod Čalovskis, savukārt, Ārlietu ministrija un tiesībsargs iebilda pret šādu rīcību.
Čalovskis tika aizturēts decembrī Rīgā. Pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts. Visi ir apsūdzēti par vīrusa „Gozi” izplatīšanu visā pasaulē. Šis vīruss palīdzēja iegūt informāciju, tostarp paroles, kas ļāva iekļūt banku kontos.
Ja Latvija izdos Čalovski ASV, tad viņam var draudēt pat 67 gadu ilgs cietumsods.
