Pirmais Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste amatā bija no 1922. gada līdz 1927. gadam. Viņa uzdevumos ietilpa jaunās Latvijas valsts reprezentācija. Čakste apzinājās, ka demokrātiskas un mazas valsts prezidents nedrīkst pārspīlēt ceremonijas ar samākslotu teatrālismu, lai nekļūtu komisks, bet nedrīkst arī pārstāvēt savu valsti ar nolaistu galvu, vienkāršām manierēm un pašapziņas trūkumu, jo tad viņu un viņa valsti necienīs ne zemes iedzīvotāji, ne ārzemju pārstāvji. Laikabiedri liecina, ka viņam bija izdevies atrast zelta vidusceļu.
"Tikai kopīgā darbā un vienojoties par sasniedzamo, to var paveikt. Viņš ticēja, ka izdosies, un citi no tā iedvesmojās," teica Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš.
Čakstes dzimtas mazmazmeita Kristīne Čakste uzsver, ka tieši dzimtas vērtības visdziļāk ietekmē katru no mums, kādi esam kā personības un kādas izvēles izdarām dzīvē.
"Viņš zināja, ka nekas nebūs par brīvu, ka mērķi būs jāsasniedz ar smagu darbu," viņa stāstīja. Tāpat Čakste ticēja, ka attiecību pamatā ir jābūt godīgumam, kas dod spēku uzticēties citiem.
Saeimā piektdien tika atvērta Čakstes grāmatas "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" atkārtotais izdevums. Grāmata pirmo reizi izdota 1917. gadā Stokholmā.
Savulaik Čakstem un viņa ģimenei bijusi plaša bibliotēka. Izcilajam valstsvīram esot interesējuši vēsturiski darbi. Laika gaitā dzimtas veidotā bibliotēka gājusi bojā, tādēļ Saeima sākusi jaunu akciju "Dzimtas grāmatu plaukts". Tajā ikviens ievērojamā valstsvīra dzimtas māju apmeklētājs aicināts papildināt "Auču" bibliotēku ar grāmatām, kas vēsta par viesa dzimto vietu, novadu, valsti vai ģimeni.
