Rīta intervija

Māris Andžāns par Latvijas enerģētikas tirgu, attiecībām ar Krieviju, Nord Stream 2

Rīta intervija

VARAM ministrs Kaspars Gerhards par nekustamā īpašuma nodokli un gudrona dīķiem

Intervija ar veselības ministri Andu Čakšu

Čakša: Tuvākajos gados veselības aprūpei papildus jāatvēl pusmiljards eiro

Tuvāko četru piecu gadu laikā veselības aprūpes sistēmai papildus jārod 500-600 miljoni eiro, to intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta).

Ministre atzina, ka Latvijas veselības aprūpei tiek atvēlēts viens no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā (ES). Mērķis ir līdz 2020.gadam veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz 4% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā zināms, pašlaik veselības aprūpes finansējums ir 3,07% no IKP.

Tādējādi tuvāko četru piecu gadu laikā veselības aprūpei papildus nepieciešams novirzīt 500-600 miljonus eiro.

No tiem 200 miljoni eiro būtu nepieciešami jau nākamajā gadā. Tādējādi veselības aprūpes budžets nākamgad pārsniegtu miljardu eiro, ņemot vērā, ka pašlaik tas ir virs 820 miljoniem eiro.

Papildu nauda būtu jānovirza veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, rindu mazināšanai, kā arī veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanai, teica veselības ministre.

Paredzēts, ka cerurtdien, 1.jūnijā, Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā veselības darba grupa nāks klajā ar saviem risinājumiem, kur rast veselības aprūpei nepieciešamo papildu finansējumu.

Darba grupas vētīto risinājumu ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu ar 20 eiro ikmēneša maksājumu Čakša uzskata par vienu no sliktākajiem variantiem.

Ministre atzina, ka papildu finansējumu nozarei būtu iespējams rast, pārdalot esošos nodokļu izdevumus, proti, samazinot finansējumu citām jomām. Veselības aprūpei trūkstošo finansējumu varētu rast no jomām, kur tas pārsniedz vidējo ES rādītāju, vai arī palielinot esošos nodokļus, piemēram, sociālo nodokli.

Ministre atzina, ka labs variants būtu veselības aprūpes finansējumu sasaistīt ar sociālo nodokli - iezīmēt 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Tiesa, ar 1% iezīmēšanu veselības aprūpei nepietiktu.

"Ja skatās uz procentu apjomu, tiem jābūt vismaz 5% no sociālā nodokļa," uzskata ministre, piebilstot, ka papildu finansējuma meklējumi veselības aprūpei ir bijuši ilgi un šajā ziņā "ejam pa apli".

Jau ziņots, ka pērn valdībā diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot. 

Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.

Veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes darba grupā viens no apsvērtajiem risinājumiem ir ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, katram strādājošajam vidēji mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt