Rīta Panorāma

Intervija ar Arni Kaktiņu

Rīta Panorāma

Intervija ar Zlatu Elksniņu – Zaščirinsku

Telefonsaruna ar veselības ministri Andu Čakšu

Čakša: Pašlaik veselības aprūpes finansēšanai varam atrast tikai īstermiņa risinājumu

Latvijā risinājumu veselības aprūpes finansēšanai pašlaik varam atrast tikai īstermiņam - nākamajam un aiznākamajam gadam, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā).   

Ministre atzina, ka pēc pirmās premjera vadītās darba grupas, kur tiek meklēti risinājumi veselības aprūpes finansēšanai, sēdes viņai radusies sajūta, ka “esam atkrituši par gadu atpakaļ”: “Es to sauktu par Latvijas Bankas lāstu. Mēs mēģinām atkal pierādīt, ka veselības aprūpe ir maksimāli neefektīva.” Tāpēc ministre iecerējusi darba grupai skaidri parādīt, kā veselības aprūpes finansējums tiek sadalīts dažādām diagnožu grupās.

Diskusijas par finanšu avotiem veselības aprūpei tiks turpināti šonedēļ. Taču Čakša neslēpj, ka šobrīd Latvijā atrast risinājumu var tikai īstermiņā: “Risinājumu atrast nākamajam gadam un ieskicēt vēl aiznākamo gadu. Bet tā, lai tiešām radītu izmaiņas, nepieciešams ilgāks laiks. To nevar izmainīt divās, trīs darba grupas tikšanās reizēs.”

Tāpēc ministre iestājas par to, lai rastu skaidrību vismaz par finansējumu veselības aprūpei nākamajā un aiznākamajā gadā.

Kopumā nākamajā gadā veselības aprūpes finansēšanai nepieciešami 200 miljoni eiro, atalgojumam – 107 miljoni.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka atalgojums veselības aprūpes jomā ir tikai viena no lietām, kas jārisina. Viņa no Veselības ministrijas gaida ilgtermiņa risinājumu un visaptverošu reformu plānu. Tas nepieciešams, lai “nauda neaizplūstu melnajos caurumos” un būtu skaidrs, par kādiem pakalpojumiem maksā valsts.

Viņa arī norādīja, ka medicīnas finansēšanai pagaidām netiekot nerunājam par jaunu maksājumu iedzīvotajiem.

Vēstīts, ka mediķi nemierā ar to, ka viņiem ir jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ko ieviesa ekonomiskās krīzes laikā, 16.maijā paziņoja par to, ka jūlijā strādās tikai pamatlaiku un pagarinātajā nestrādās. Atzīts gan, ka visi mediķi šajā akcijā, visticamāk, nepiedalīsies.

Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.

Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti