Čakša NMPD darbiniekiem stāstīja, ka vidēji ārsta bruto alga 2017. gadā bija 1238 eiro, šogad - 1489 eiro, bet nākamajā gadā tā tiktu palielināta līdz 1786 eiro. Savukārt ārsta palīga bruto alga, kas šogad ir 1003 eiro, nākamgad sasniegtu jau 1203 eiro. Atbildot uz NMPD darbinieku kritiku, ka tādu algu viņi nesaņemot, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka tā ir vidējā alga nozarē, bet NMPD joprojām nav mainīta tāda kārtība, kurā ir noteikta gan algu zemākā, gan augstākā likme.
Tomēr šis algu palielinājums nav garantēts. Čakša atzina, ka viņa kā aizejošā ministre var mediķiem daudz ko solīt, taču par algām izšķirsies jau nākamā valdība. Algu palielināšana ir iekļauta likumprojektā, kuru jaunā valdība "paņems un ieliks bāzes budžetā". Arī nākamajai Veselības ministrijas vadībai būs zināms par to, ka mediķu algas jāceļ, taču tas būšot "politiskās izšķiršanās jautājums", atzina Čakša.
Atbildot uz NMPD darbinieku jautājumiem, ko šādā situācijā lai dara, Čakša atzina, ka notiekošais ir ļoti liela krīze un dienesta darbiniekiem būs nākamajai nozares vadībai jāpieprasa solījumu pildīšana. Veselības ministre atgādināja, ka 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušie politiskie spēki solījuši uzlabot veselības nozarē strādājošo apstākļus, un aicināja NMPD darbiniekus turpināt iestāties par savām tiesībām.
Čakša otrdien tikās ar NMPD darbiniekiem. Sarunā tika pārrunāta ārkārtas stāvokļa izsludināšana dienestā un darbinieki uzdeva jautājumus, kas saistīti ar atalgojumu, apdrošināšanu un drošību darba laikā. NMPD strādājošie uzsvēra, ka gan Valsts policijai, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir operatīvā dienesta statuss, bet "ātrajai palīdzībai" tāda nav. Tā rezultātā darbinieki ir sliktāk pasargāti pret uzbrukumiem darba laikā.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā - 9. novembrī - NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Tas saistīts ar to, ka dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi brīvdienās lūdza sasaukt krīzes vadības padomi, bet premjers nolēma to nedarīt un pieprasīja veselības ministres paskaidrojumus.
Ārkārtas situācija nozīmējot to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens. NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no nākamā gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai.
Situācijas uzlabošanai NMPD, kura Rīgas reģionālajā centrā izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija darbinieku aizpūšanas dēļ, varētu paplašināt ārstniecības personu loku ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes. Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā ideju kritizē bažās par to, ka mazināsies pakalpojuma kvalitāte.
