Čakša Latvijas Radio raidījuma “Pēcpusdiena” sacīja, ka pašlaik ir runa par to, kā labāk izmantot resursus, sākumā plānojot slimnīcu darbības sinhronizāciju, nevis apvienošanu.
Ministre norādīja, ka zināmā mērā slimnīcām būtu jādomā nevis tikai par to, kā attīstīties pašām, bet arī jāredz kopējā bilde - kas ir vajadzīgas pacientiem. Pašlaik abas slimnīcas sniedz arī vienādus pakalpojumus, pērk vienādas ierīces, kuras rezultātā nav pilnībā noslogotas.
Čakša gan uzsvēra, ka runa nav par tām iekārtām, uz kurām veidojas rindas, bet par specifiskām iekārtām, kuras izmanto mazs pacientu skaits.
Tāpat būtu jāsinhronizē arī slimnīcu darbība, piemēram, pacientu pierakstu veidošanā. Bet pašlaik runa ir par tuvināšanos, ne apvienošanu, kas gan varētu notikt tālākā nākotnē, atzina ministre.
Čakša arī sacīja, ka sākumā pacienti to mazāk izjustu, bet ilgtermiņā uzlabotos pakalpojumu kvalitāte.
Tāpat ministre uzsvēra, ka slimnīcu sadarbības mērķis noteikti nebūs sūtīt pacientus no viena upes krasta uz otru, jādomā par to, lai mazāk sūtītu pacientus no viena kabineta uz otru, lai mazāk sadalītu pakalpojumus un tos varētu saņemt vienā punktā.
“Es teiktu, slimnīcas pašas ieinteresētas šajā mijiedarbībā,” pauda ministre.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga raidījumā “Pēcpusdiena” piekrita, ka slimnīcu sadarbība, protams, ir pacientu interesēs, un arī “mūsu interesēs darboties efektīvi”.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole raidījumā atzina, ka pacienti iegūs, “ja runājam par perspektīvu sadarbību, lai nekonkurētu savā starpā”. Viņa gan norādīja, ka pirms tam pašai Austrumu slimnīcai ir jāizpilda savi mājasdarbi, piemēram, jāpabeidz veidot vienotu uzņemšanas un diagnostikas dienestu.
Pole arī noraidīja bažas par lielāku neskaidrību slimnīcas sadarbības gadījumā, “ja darbības pārdomātas un ar mērķi, tad bardaku nevar radīt”.
