”Pārmaiņas būs, par to šaubīties nevajadzētu nevienam, tāpat kā es nešaubos, ka jebkuras izmaiņas vienmēr saskaries ar pretestību. Ar to ir jārēķinās. Taču es aicināšu visus pie sarunu galda un tikai kopā, objektīvi izvērtējot datus, mēs pieņemsim lēmumu,” paziņojumā medijiem norāda ministre.
Šobrīd Veselības ministrija turpina izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklu un nav pieņemti lēmumi par kādas ārstniecības iestādes turpmāko darbību.
Darbs ir tikai sākuma posmā, jo ir uzsākta apjomīga slimnīcu datu analīze, kas turpināsies līdz pat nākamā gada vidum, savukārt izmaiņas būtu iespējamas ne ātrāk kā 2019. gadā.
Ministrija vēlas precīzi nodefinēt, kādu pakalpojumu klāstu katrā no ārstniecības iestāžu līmeņiem apmaksās valsts un kādi pakalpojumi iestādei ir jānodrošina.
VM sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām plānojusi nodefinēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kad viena veida izmeklējumi vai ārstnieciskas manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma sniedzējiem var atšķirties.
Tas ļautu ne tikai pacientiem būt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmu plānveidīgu organizēšanu, paziņojumā medijiem skaidro ministrija.
Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā ir arī ekonomiskā pamatotība, tajā skaitā pakalpojuma izmaksas. Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi (gan cilvēkresursu, gan tehnoloģiju ziņā) ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām.
„Domājot ilgtermiņā – 5, 10 un vairāk gadus griezumā neizbēgami ārstniecības iestāžu tīklā būs izmaiņas. Būs ārstniecības iestādes, kurām nāksies mainīties un būs jāattīsta tas virziens, pēc kura ir nepieciešamība, raugoties ģeogrāfiskajā izvietojumā,” norāda ministre.
“Mēs nevarēsim turpināt piešķirt finansējumu, balstoties uz vēsturisku ieradumu, neskatoties uz to, vai iestādē ir nepieciešamie resursi pakalpojuma sniegšanai,” skaidro Čakša.
Arī starptautiskie eksperti ir apstiprinājuši Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas statistikas datos redzamo – slimnīcu tīkls Latvijā šobrīd ir salīdzinoši blīvs, kas, ierobežota finansējuma apstākļos, vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, atgādina ministrija.
Jau ziņots, ka gandrīz 200 Alūksnes un tuvējo novadu iedzīvotāju ceturtdien, 3.novembrī, piketā pie Saeimas pieprasīja Alūksnē saglabāt veselības aprūpes pakalpojumus pašreizējā līmenī, jo viņus satrauc iespēja, ka slimnīcu varētu pārveidot par dienas stacionāru.
