Taču viņa aizvien neatbildēja, kur varētu rast papildu finansējumu. Par to diskusijas turpināsies, ceturtdien par to paredzēta tikšanās ar premjeru un finanšu ministri, tāpēc Čakša vēl nevarēja precīzi pateikt, kas varētu būt finansējuma avots.
To, ka reformai nepieciešams finansējums, “visi zina, šobrīd diskutējam par to, kāds varētu būt labākais variants”, sacīja ministre.
Viņa arī atzina, ka visvairāk naudas pietrūkst tieši mediķu atalgojumam, un tikai palielinot ārstu un medmāsu algas, viņus varēs pārvilināt no privāta sektora uz valsts sistēmu.
Čakša arī sacīja, ka par investīcijām veselības aprūpē runās kontekstā ar nodokļu reformu, bet bez finansējuma daudzas lietas nav realizējamas.
Tam piekrita arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks («Vienotība»), uzsverot, ka reformu plāns neparedz finansējuma avotu, bet “neviena reforma nebūs iespējama bez finansējuma”.
Sabiedrība neapzinās veselības finansējuma postu, bet plānā nauda nav paredzēta, tā nav pat teorētiski paredzēta budžetā, uzsvēra Ražuks.
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atgādināja, ka veselības aprūpes sistēmai šogad būtu nepieciešami papildu 370 miljoni eiro, bet valdība piešķīra tikai 70.
Ārste, bijusī veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība»), pieļāva, ka finansējumu varētu rast, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 21%, nevis līdz 20%, kā to iecerēja Finanšu ministrija, un starpību atvēlot veselībai.
Jau ziņots, lai nodrošinātu pacientiem efektīvu, savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, jau nākamgad ministrija sāks reformas - gaidāmas pārmaiņas slimnīcu darbā, veidojot reģionālo slimnīcu un atbalsta slimnīcu apvienības, iecerēts ieviest ģimenes ārstu kopprakses un vienotas elektroniskas pacientu rindas pie speciālistiem.
