Viņa uzsvēra, ka premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī visa valdība ir apņēmības pilna nākamajā gadā palielināt finansējumu veselības nozarei, tostarp algas. Vienīgais jautājums, kad tas notiks.
Ministre norādīja, ka finansējuma apjoms, kas nepieciešams veselības nozarei, ir zināms.
Viņa gan arī neslēpa pārsteigumu, ka sistēma, kurā jāstrādā par tik nelielu atalgojumu, pieņemot, ka jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ir tik ilgi dzīvojusi.
Vēstīts, ka mediķi nemierā ar to, ka viņiem ir jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ko ieviesa ekonomiskās krīzes laikā, 16.maijā paziņoja par to, ka jūlijā strādās tikai pamatlaiku un pagarinātajā nestrādās. Atzīts gan, ka visi mediķi šajā akcijā, visticamāk, nepiedalīsies.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.