Slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir konstatējis, ka slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projektā, iespējams, sašaurināts konkursa pretendentu loks.
Neraugoties uz atbildīgo institūciju nepārprotamu atzinumu, ka nav iespējams turpināt būvniecību uz līdzšinējā iepirkuma pamata, slimnīcas pārstāvji aktīvi rīkojās, lai sadarbību varētu turpināt ar līdzšinējo izpildītāju par iespējami lielāku summu nekā tirgus cena.
Čakša vairākkārt aicināja sniegt paskaidrojumus un iespējamos risinājumus, lai Stradiņa slimnīcai nepieciešamā projekta būvniecības otro kārtu varētu realizēt efektīvi.
„Esošajā situācijā veselības aprūpē ir ļoti svarīgi, lai katrs cents tiktu izlietots atbildīgi. Ja šobrīd mēs redzam, ka projektu iespējams realizēt par vairākiem desmitiem miljonu eiro lētāk, un par būvdarbiem atbildīgais valdes loceklis neizrāda nekādu iniciatīvu, lai tas tā notiktu, mūsu tālākā sadarbība nav iespējama,” paskaidroja Čakša.
Iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča laikā Stradiņa slimnīcas valdē Normundu Štālu iecēla pērnā gada februārī Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa ārkārtas sēdē, uzsverot, ka viņa atbildības joma būs tieši būvniecība.
Vēl pērn Štāls valdē strādāja kopā ar Andu Čakšu, kas pērnā gada beigās valdi pameta. Tagad veselības ministre Anda Čakša pauda, ka lai gan tolaik viņai bijusi maza saistība ar slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projektu, tomēr strādājot slimnīcas valdē esot grūti bijis iegūt precīzas atbildes par projektu. Arī tagad, Čakšai esot ministres amatā, sarežģīti esot iegūt precīzus datus ne par nākamās kārtas izmaksām, ne to kas rada sadārdzinājumu.
Čakša norādīja, ka Finanšu ministrija jau brīdinājusi, ka tālākā būvniecība nevar notikt bez iepirkuma un bez projektēšanas uzdevuma pārskatīšanas, kam aktīvi pretojies valdes loceklis Normunds Štāls.
Finanšu ministrijas pārstāvis Edgars Šadris skaidroja, ka esošais līgums neļauj īstenot otro kārtu, jārīko jauns iepirkums.
“Diemžēl neesmu spējusi iegūt skaidrus datus, cik būs izmaksas uz vienu kvadrātmetru”, jo, prasot šos datus, cipari mainās diapazonā, kas ietekmē budžetu par vairākiem miljoniem eiro, sacīja Čakša.
“Ir būtiski slimnīcu celt efektīvi, bet, ja vienīgais piedāvājums samazināt izmaksas ir mazinot kvadrātmetru platību, nevis pārskatot un racionalizējot izmaksas par vienu kvadrātmetru, neredzu kā mēs varam tālāk efektīvi sadaroties,” uzsvēra ministre.
“Uzdevumi, kas doti, lai skaidri parādītu, kā tālāk būvēt slimnīcu, nav izpildīti,” atzina ministre.
Trešdien, 13.jūlijā, kapitāla daļu turētāja pārstāvis secināja, ka valdes loceklis Normunds Štāls savā pilnvaru laikā nav spējis efektīvi pārvaldīt slimnīcu, lai kapitāla daļu turētājam nerastos šaubas par tās rīcības likumīgumu un caurspīdīgumu, tādējādi zaudējot kapitāla daļu turētāja uzticību.
Darbu valdē turpina valdes locekle Elita Buša. Tāpat valdē iecelta slimnīcas Personāldaļas vadītāja Arta Biruma, kas pildīs valdes locekles pienākumus līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jaunais valdes loceklis.
Veselības ministrija 30.jūnijā izsludināja atklātu konkursu uz vakanto vietu VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” valdes locekļa amatā. Šobrīd uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļu konkursu ir pieteikušies pieci pretendenti. Paredzēts, ka divi Stradiņa slimnīcas valdes locekļi tiks izvēlēti no pretendentiem, kas ir pieteikušies.
Uz Latvijas Radio zvaniem amatu zaudējušais Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls visas dienas garumā neatbildēja, taču, taujāts par atstādināšanas iemesliem, aģentūrai LETA viņš skaidroja, ka nepakļāvās ministres un viņas padomnieku spiedienam parakstīt atzinumu, ka slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu iespējams uzbūvēt, par vienu kvadrātmetru maksājot 1500 eiro.
Pēc viņa aprēķiniem un citu ekspertu teiktā, jaunajā korpusā viena kvadrātmetra būvniecība neizmaksājot mazāk par 2800 eiro. Štāls arī LETAI norādīja, ka nav pamata kādu maldināt un teikt, ka slimnīcas jauno korpusu ir iespējams uzcelt lētāk.
Jau vairākkārt vēstīts, ka Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa projektā projektēšanas darbi notiek līdztekus būvdarbiem. Šobrīd ir uzbūvēti visi stāvi, pabeigtas vairākas fasādes, ielikta liela daļa logu, taču nevar teikt, ka kādu darbu apjomi būtu simtprocentīgi pabeigti.
Stradiņa slimnīcas jaunās būvniecības daļas vadītāja pienākumu izpildītājs un projekta vadītājs Gundars Vārna pastāstīja, ka projektēšana un būvniecība ir saistīti un darbi iet uz priekšu, par pabeigšanu kādā etapā nevar runāt, vienīgi skiču projekts pārstrādāts.
Savukārt, vai valdes locekļa maiņa nekavēs slimnīcas būvniecību, veselības ministre Anda Čakša norādīja - svarīgākais, lai jaunā korpusa nākamo kārtu varētu uzcelt funkcionālu par pieejamiem resursiem.
Jau ziņots, ka aizdomas par to, ka Stradiņa slimnīcas rekonstrukcijas projekts var ciest neveiksmi, ir izskanējušas jau iepriekš. Būvniecībā pieļauto kļūdu dēļ projekts aizkavējās un riskēja nesaņemt tam paredzēto finansējumu no Eiropas Savienības. Pirmā kārta tika apbeigta, bet nebija skaidrības par otro kārtu. Stradiņa slimnīcas mediķi jau ir norādījuši, ka bez projekta otrās kārtas, kuras ietvaros paredzēts celt vēl vienu korpusu, rekonstrukcija būs nepilnvērtīga un slimnīca nespēs funkcionēt.
Veselības un Finanšu ministrijas nespēja nonākt pie vienota risinājuma saistībā ar Stradiņa slimnīcas otrās kārtas būvniecību. FM iepriekš norādīja, ka pašlaik nav izpildīts galvenais priekšnosacījums jebkādu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētu investīciju veikšanai veselības sektorā konkrētajā programmā - nav Pasaules Bankas pētījuma rezultātu, nav attiecīga "kartējuma" un saskaņotas investīciju stratēģijas. Līdz ar to nepieciešams saņemt Pasaules Bankas vērtējumu par veselības jomas investīciju stratēģiju. Deputāti bija vienisprātis, ka sniegs atbalstu šī jautājuma risināšanā, vēršoties Pasaules Bankā.
Tāpat FM uzstāja, ka slimnīcas otrās kārtas būvniecībai jāizsludina jauns iepirkums. Savukārt VM skaidroja, ka piedāvās vēl vienu risinājumu - būvprojekta izstrādi veikt esošajā līgumā, savukārt būvniecībai izsludināt jaunu iepirkumu.
