Saeimas deputāti atbalstījuši pieprasījumu Čakšai, lai viņa atskaitītos par kavēšanos veselības aprūpes apdrošināšanas ieviešanā, uzdodot jautājumus par sistēmas darbību, piemēram, par to, vai ir zināms, cik cilvēku saņems minimālo veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Deputāts Andris Skride ("Attīstībai/Par!") arī izteicās, ka šāds skaits nav zināms, tādēļ attiecīgo likumu ir nepieciešams pārstrādāt.
Tomēr Čakša "Krustpunktā" stāstīja, ka cilvēku skaits ir zināms un tie ir aptuveni 58 000 jeb 3% no visiem veselības pakalpojumu saņēmējiem. Tas gan var mainīties, ja mainās cilvēka statuss, jo ir vairākas cilvēku grupas, kuru apdrošināšanu apmaksā valsts.
Ministre vēlētos, lai nākotnē brīvprātīgās iemaksas kļūtu par obligātām. Tādējādi visi ekonomiski aktīvie cilvēki saņemtu pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu.
Pēc Čakšas teiktā, veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu grozos nedrīkst atcelt, jo nozarei jau gadiem nepietiek finansējuma. Šis veselības aprūpes finansēšanas modelis ir risinājums, kas palīdz nodrošināt naudu nozarei.
"Ja 20 gadu laikā būtu atrasts labāks risinājums, tad tas jau būtu izmantots," uzsvēra ministre.
Viņa teica, ka piekristu citam risinājumam, ja tas dotu nozarei lielāku naudas summu, bet, ja tāda nav, tad viņas piedāvātais ir vienīgais. Tas kopā ar valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšanu strādājošajiem par vienu procentpunktu nozarei devis 85 miljonus eiro un nākamgad došot vēl 92 miljonus eiro.
Skride un arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece raidījumā norādīja, ka tomēr vajadzētu pārstrādāt to pakalpojumu klāstu, kas tiek piedāvāti minimālajā grozā. Pēc Aizsilnieces teiktā, viens no piemēriem ir dzīvības funkciju nodrošināšana pacientiem komā. Minimālajā grozā tas paredzēts tikai uz mēnesi, bet, pēc ārstu novērojumiem, cilvēks var pamosties no komas arī pēc sešām nedēļām.
Ārstu biedrības prezidente uzsvēra, ka ministrija, veidojot abu grozu piedāvājumu, nav konsultējusies ar mediķiem. Šādu praksi vajadzētu izskaust.
KONTEKSTS:
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Saeimas komisija atbalstījusi ierosinājumu atlikt modeļa stāšanos spēkā, un par to lēmums nākamnedēļ paredzēts arī Saeimā.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
